/nginx/o/2024/12/18/16551615t1h77d3.jpg)
Lai pieņemtu lēmumu par to, kādai sākotnēji jeb pirmajā posmā izskatīties ātrvilciena "Rail Baltica" trasei, valdībai vajadzēja vairāk nekā gadu. Savukārt lēmuma pieņemšanai par to, kā to visu finansēt, arī ar gadu bija par maz. Gan šis, gan virkne citu uzdevumu, kas bija jāpaveic vēl šajā gadā, ir atlikti uz nākamo gadu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".
Saeimas Parlamentārā izmeklēšanas komisija, prokuratūras izmeklēšana un pārbaude Ekonomikas policijā, žurnālistu veikta izmeklēšana, dokumentāla filma un regulāras, stundām garas valdības sēdes. Nemitīgs naudas un arī izlēmības trūkums. Tas ir tas, kas pavadījis ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" projektu 2024. gadā.
"Šis ir mans īpašums, bet to visu, kur iet stiga, tur būs dzelzceļš, gar pašu māju," Juris Gerbaševskis rāda savu bijušo īpašumu Iecavas pagastā.
"Rail Baltica" vajadzībām pārdotas kādreizējās mājas un daļa no zemes. Tieši šai vietā ar būvmateriālu bāzes izveidi un pirmajiem sliežu kilometriem sāksies ātrgaitas vilciena "Rail Baltica" pamata trases būvniecība. "Eiropas dzelzceļa līnijas" līgumu ar Francijas, Polijas Itālijas būvuzņēmumu apvienību, kas nosaukta kā "ERB Rail", noslēdza pirms gada decembrī.
"Vienu brīdi, kad sāka cirst, es domāju, nu beidzot kaut kas ir sācies – viņi tā pa daļām te cirta, bet nu nekā… Sadzina tehniku un gāja kā uz vella paraušanu. Bet tas ilgi nebija," saka Juris Gerbaševskis. Kungu, kas ir jau gados, pārņem šaubas, vai savā mūžā viņš vēl pagūs ar vilcienu aizbraukt, kā pats smej, uz brokastīm Berlīnē.
Darbu veicēji pirms nedēļas tikās ar Iecavas apkaimes iedzīvotājiem. Solīja līdz pavasarim garo gatavošanās posmu noslēgt un sākt būvēt dzelzceļa trasi. Tās aprises aizvien jāmeklē kartē – dabā lielākoties atzīmju nav. "Kaut kur šeit ir, jā, jābūt, tāpēc es runāju, ka būtu labi, ja būtu informatīvās zīmes, vismaz gadu vai pusgadu pirms darbu sākšanas noliktu, tad vismaz vizualizē, ka šeit būs dzelzceļa pārvads, līniju šķērsos, ja nu tas stresa līmeni noņemtu arī iedzīvotājiem. Tā emocionāli sagatavotu tam visam," saka Iecavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes vadītājs Uģis Zāģers.
Vietējos iedzīvotājus visvairāk interesēja, kā varēs pārvietoties būvniecības darbu laikā un arī pēc tam. Vai varēs aizsniegt savus īpašumus, kas palikuši otrpus dzelzceļam un kam prasīt atbildību, ja ceļi būs neizbraucami. "Ir uzsākti mobilizācijas darbi, būvnieks iesniedz visas izņemtās rakšanas atļaujas, saskaņo satiksmes organizācijas shēmas. Tā intensitāte vēl nebūs tik liela divus, trīs mēnešus, bet nākošā gada pavasarī būtiski pieaugs. Tas minerālmateriālu apjoms, kas arī jāved iekšā, ir diezgan liels, apjomīgs. Un skaidrs, ka tur, pieņemu, būs tāds kopdarbs ar iedzīvotājiem, jāuzklausa viņu vēlmes, un būvnieks principā arī norādīja, ka viņi gatavi to darīt," raidījumam stāsta “Eiropas Dzelzceļa līniju” valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
No Misas līdz Lietuvas robežai "Rail Baltica" vajadzībām atsavināta lielākā daļa īpašumu. Igaunijas virzienā tā uzsākta vairāk nekā trešdaļai objektu. Īpašumu atpirkšanai Eiropas Komisija piešķīrusi 33 miljonus eiro, kas jāizlieto līdz šā gada beigām. Pēc tam izdevumi būs jāsedz no valsts budžeta. Līdz diviem miljoniem varētu nepagūt iztērēt noteiktajā laikā, bet tādā gadījumā naudu novirzīšot citām aktivitātēm, norāda Satiksmes ministrijā.
Tiesa gan, kamēr valdība nebija pieņēmusi lēmumu par to, kādi darbi "Rail Baltica" trasē būs prioritāri, EDZL jau sācis atsavināt īpašumus arī virzienā no Misas uz lidostu Rīga. Tagad šai posmā uzsāktie procesi saistībā ar 86 kadastra objektiem ir apturēti līdz tālākiem lēmumiem.
Pēdējās valdības sēdēs skata desmitiem jautājumu par zemesgabalu atsavināšanu "Rail Baltica" trases vajadzībām – katrs īpašums, viens lēmums. Spēkā esošais "Rail Baltica" īstenošanas likums procesu nav padarījis efektīvāku, bet septembrī solīto grozījumu sagatavošana atlikta līdz martam.
"Spēkā esošais "Rail Baltica" likums neko būtiski nav uzlabojis. Vienīgi ir tā atruna par to, ka, ja īpašnieks mūs nelaiž savā īpašumā veikt ģeotehniskās un atsevišķas citas lauku darbu izpētes, kas vajadzīgas projektēšanas laikā, tad ir šie te punkti, kas nosaka to, ka mēs varam nodibināt pagaidu tādu kā servitūtu valsts lietošanā, un tas ir tas veids, kā var veikt šīs ģeotehniskās vai topogrāfiskās izpētes. Bet visiem lielajiem atsavināšanas procesiem tur nav būtiski paātrinoši, teiksim, elementi iekšā," norāda Diļevs.
Satiksmes ministrijā informē, ka, pārskatot izdevumus un taupot, kur var ietaupīt, "Rail Baltica" pirmajai kārtai būs nepieciešami ap četriem miljardiem eiro. Ņemot vērā Eiropas Komisijas jau piešķirto naudu un cerības uz tādu pašu summu nākamajā septiņgadu periodā, trūkstošā daļa ir aptuveni puse jeb ap diviem miljardiem eiro.
"Jā, šobrīd mēs rēķinām visu 2023. gada cenās. Protams, aprēķinos ir ņemtas vērā arī potenciāli inflācijas pieaugums, kāds varētu būt. Mēs esam iekļāvuši arī rezervi. Ar kuru mēs rēķināmies, kas būtu vajadzīga nākotnē. Bet vienmēr vieglāk ekonomiskos aprēķinos, finanšu aprēķinos balstīties uz reālām cenām," sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača.
Pēc aptuveni gadu ilgas muļļāšanās valdība decembrī beidzot pieņēma lēmumu vispirms koncentrēties uz pamattrases izbūvēšanu. Aizvien gan vēl nav uzlabota daudzkārt pieminētā greizā projekta pārvaldīšana un fragmentārā pieeja darbiem.
Valdības sēdē, kur par to tika lemts, satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), atbildot ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS), sacīja: "Valaiņa kungs, paldies, ka šīs sanāksmes laikā esat trīsreiz pieminējis šo Daugavas balstu, kas bija iepriekšējās valdības lēmums par CEF pieteikumiem, bet, diemžēl šāds balsts iekrita lēmumos un te nu viņš arī ir. Bet mēs šobrīd mēģinām atrast… Ziniet, to sīpoliņu var lobīt tā, ka nekas nepaliek pāri un šobrīd, ziniet, mēs nonākam līdz tam, ka mēs gribam uzbūvēt kaut kādu taisnu līniju, metro līniju starp Lietuvu un Igauniju, un pazaudēt visas šīs kritiskās funkcionalitātes."
Valdība izlēma, ka noderētu vēl virkne jaunu pētījumu un ziņojumu, tādus liekot sagatavot par paredzamo būvdarbu grafiku, maksimāli pieļaujamo finansējuma apjomu, investīciju piesaisti Rīgas stacijām, plānu par dzelzceļa uzņēmumu reorganizēšanu un nacionālā ieviesēja stiprināšanu. Un ar lielām mokām valdība vienojās, ka pagaidām Rīgu savienos ar vecā platuma sliedēm. Briškena mēģinājums pierādīt, ka jaunā platuma sliežu ievads ir starp pirmās kārtas prioritātēm, izraisīja premjeres Evikas Siliņas (JV) dusmas: "Kaspar, ja Tu strīdēsies, mēs šodien beigsim šo sarunu, (KB: Tas nav par strīdēšanos!) mēs mīcāmies uz vietas tieši tāpēc, ka Tu paliec konstanti pie tā, ka Rīga jābūvē pirmajā posmā. Naudas tam nav, Tu pats neesi atnesis risinājumu, tā ir utopija tagad runāt, ka būs Rīga!"
Atbildes atradusi Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas šonedēļ prezentēja galaziņojumu. Secināja, ka "Rail Baltica" projekta vadībā likti cilvēki bez atbilstošas pieredzes, lēmumi pieņemti fragmentāri, ministrijas nav savā starpā sadarbojušās, bet Satiksmes ministrija slēpusi no valdības patieso izmaksu pieaugumu.
Starp ieteikumiem vairāki punkti gan par parlamentārās uzraudzības pastiprināšanu pār dzelzceļa būvi, piemēram, izveidojot jaunu apakškomisiju, gan to, ka valdībai būtu vismaz četras reizes gadā jānāk uz Saeimu atskaitīties par darbu gaitu.
"Šis projekts ir dzīvs, tas nav kaut kas, ko mēs izmeklējam kā OIK – atpakaļejoši. Šis ir šodien notiekoši lēmumi, tiek pieņemti. Un te ir labs manuālis, kā teikt, šis gala ziņojums, ir labs manuālis saprast, kur bija problēmas un kādās vietās ir jāveic izmaiņas. Saeimā, es domāju, ir beidzot uzmests uz Saeimas līmeni. Saeimai jāiesaistās viennozīmīgi, jāskatās, vai ir izpildītas tās lietas, kaut vai vienkārši juridiskas lietas," raidījumam sacīja Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS).
Savu versiju par to, kurš vainīgs par valstij nodarītiem zaudējumiem "Rail Baltica" projekta īstenošanā, meklēs arī prokuratūra. Tā ierosinājusi kriminālprocesu, ko izmeklēs KNAB.
Savukārt Eiropas Komisija neformāli akceptējusi 500 miljonu eiro pārdali no Atveseļošanās fonda, lai lietošanai varētu nodot iesāktās Rīgas stacijas un palaist jau esošo vilcienu līdz lidostai. Pirms to lemt, starptautiski eksperti pārbaudīja stacijām veikto maksājumu pamatotību.
"Būsim godīgi, nožēlojamas sajūtas, nožēlojamas. Caur ko? Caur to, ka nožēlojami tiek tērēta, bezjēdzīgi, ļoti liela nauda. Pie projekta jau vajadzēja sliedēm jau sen šeit stāvēt. Mēs redzam, ka tiek šķaidīti pa labi, pa kreisi līdzekļi - skaldīta malka, atleks pagalīte, skaliņš atleks. Bet projekts uz priekšu neiet, un tas ir nožēlojami," skumji secina Iecavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes vadītājs Uģis Zāģers.