Kopš Krievijas karaspēka otrā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ASV varas iestādes ir noteikušas sankcijas Krievijas bankām, aizsardzības, rūpniecības uzņēmumiem un citiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā Krievijas enerģētikas nozari tās skārušas tikai daļēji. Kā norāda “The Washington Post”, kopš kara sākuma Džo Baidena administrācija ir piesardzīgi izturējusies pret nopietnu ietekmi uz Krievijas enerģijas eksportu, pieņemot, ka tas izraisītu strauju naftas cenu kāpumu un līdz ar to arī benzīna cenu kāpumu ASV. Laikraksts norāda, ka pat pirms aiziešanas no Baltā nama Baidens, iespējams, nevēlas paaugstināt benzīna cenas, lai nodotu savam pēctecim spēcīgu ekonomiku.
“The Washington Post” norāda, ka naftas un gāzes tirdzniecība veido no vienas trešdaļas līdz pat pusei no visiem Krievijas budžeta ieņēmumiem. ASV korporācija S&P Global savā 2024. gada janvāra ziņojumā norādīja, ka 2023. gadā Krievija no energoresursu pārdošanas nopelnīs aptuveni 100 miljardus ASV dolāru.
Eiropas Savienība 16. decembrī izsludinātajā 15. sankciju paketē pret Krieviju noteica ierobežojumus kuģniecības uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas ēnu floti, kā arī 52 tankkuģiem no trešajām valstīm, kas pārvadā Krievijas naftu.