ASV prezidents Džo Baidens apsver iespēju prezidenta pilnvaru termiņa pēdējās nedēļās noteikt jaunas sankcijas Krievijas enerģētikas nozarei, 24. decembrī, atsaucoties uz četriem avotiem, ziņoja laikraksts “The Washington Post” (WP). Izdevums iespējamās sankcijas nosauca par “Baidena atvadu triecienu Putina kara lādei”.
WP: Baidens gatavo “atvadu triecienu Putina kara lādei” – sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari (11)
Saskaņā ar avotu teikto jaunie pasākumi varētu tikt vērsti pret Krievijas tā dēvēto ēnu floti – starptautiskiem kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu, lai apietu sankcijas. Turklāt ierobežojumi varētu attiekties arī uz tiem Krievijas naftas eksportētājiem, uz kuriem iepriekš sankcijas neattiecās. Tāpat saskaņā ar WP avotu teikto tiek apsvērta iespēja anulēt licences, kas ļauj bankām apstrādāt maksājumus par Krievijas energoresursiem.
Informācijas avoti norādīja, ka sankcijas dos ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa komandai lielāku ietekmi uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sarunās par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu. Kāda augsta ranga ASV amatpersona sacīja, ka šie pasākumi nostādīs Ukrainu “vislabākajā iespējamajā pozīcijā”, lai tā varētu sevi aizstāvēt un vienoties par mieru ar “taisnīgiem” nosacījumiem.
Ziņu aģentūra Bloomberg 11. decembrī pirmā ziņoja, ka ASV apsver iespēju noteikt sankcijas pret Krievijas naftas tirdzniecību. Saskaņā ar aģentūras avotiem Baidena komanda strādā pie dažu Krievijas naftas veidu eksporta ierobežojumiem, kā arī pie sankcijām pret naftas transportēšanā iesaistīto ēnu floti.
Kopš Krievijas karaspēka otrā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ASV varas iestādes ir noteikušas sankcijas Krievijas bankām, aizsardzības, rūpniecības uzņēmumiem un citiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā Krievijas enerģētikas nozari tās skārušas tikai daļēji. Kā norāda “The Washington Post”, kopš kara sākuma Džo Baidena administrācija ir piesardzīgi izturējusies pret nopietnu ietekmi uz Krievijas enerģijas eksportu, pieņemot, ka tas izraisītu strauju naftas cenu kāpumu un līdz ar to arī benzīna cenu kāpumu ASV. Laikraksts norāda, ka pat pirms aiziešanas no Baltā nama Baidens, iespējams, nevēlas paaugstināt benzīna cenas, lai nodotu savam pēctecim spēcīgu ekonomiku.
“The Washington Post” norāda, ka naftas un gāzes tirdzniecība veido no vienas trešdaļas līdz pat pusei no visiem Krievijas budžeta ieņēmumiem. ASV korporācija S&P Global savā 2024. gada janvāra ziņojumā norādīja, ka 2023. gadā Krievija no energoresursu pārdošanas nopelnīs aptuveni 100 miljardus ASV dolāru.
Eiropas Savienība 16. decembrī izsludinātajā 15. sankciju paketē pret Krieviju noteica ierobežojumus kuģniecības uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas ēnu floti, kā arī 52 tankkuģiem no trešajām valstīm, kas pārvadā Krievijas naftu.