Polija ieviesusi obligātu šaušanas apmācību skolās (5)

Jaunā mācību priekšmeta nosaukums ir “Drošības izglītība”. Tas jāapgūst pamatskolas 8. klases un vidusskolas 1. klases skolēniem (14-16 gadus veciem jauniešiem). Šādas stundas Polijā pastāv jau kopš 2022. gada, taču iepriekš bija fakultatīvas.

Tagad, saskaņojot ar Nacionālās aizsardzības ministriju, mācību programmā ir iekļautas šaujamieroču mācības, lai skolēniem iemācītu “šaušanas prasmes”, palīdzētu apgūt “glābšanas operāciju pamatus” un to, kā rīkoties “ar draudiem kara vidē”. Programmā iekļautas arī nodarbības par ieroču salikšanu un izjaukšanu, un apmācība šaušanas precizitātes uzlabošanai. Nodarbības notiek skolu sporta zālēs, un kaujas munīcijas vietā tiek izmantoti lāzera stari.

“Pamatskolās prasības ietver teorētisko apmācību par drošu apiešanos ar šaujamieročiem. Vidusskolās šaušanas pamatapmācība ar praktisko daļu tiks veikta, izmantojot drošus šaušanas vingrinājumu rīkus, piemēram, šaujamieročus, pneimatiskos ieročus, šaujamieroču mulāžas vai virtuālās/lāzera šautuves,” “Euronews” citē Polijas Izglītības ministrijas sniegto informāciju.

Militārās apmācības pamatu mācīšana nepārsniegs vienu stundu nedēļā. Mācību galvenie uzdevumi ir valsts drošības nodrošināšana, glābšanas operācijas ārkārtas apdraudējuma situācijās (piemēram, masu avārijas un katastrofas) un veselības mācība.

Polija ir ievērojami palielinājusi militāros izdevumus pēc tam, kad sākās Krievijas agresija pret Ukrainu. Valsts aizsardzības budžets 2024. gadā sasniegs 4,2% no IKP, bet 2025. gadā tas palielināsies līdz 4,7%. Šī tendence turpināsies arī turpmāk, oktobrī ziņoja aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs. Pēc viņa teiktā, Polijas Republika pieļauj uzbrukuma iespēju no Krievijas, kad karš būs beidzies Ukrainā. Šādos apstākļos Varšava aktīvi strādā pie armijas aprīkošanas un veic “konkrētus pasākumus”, lai stiprinātu valsts aizsardzību.

Tā, piemēram, šā gada maijā tika iesniegta iniciatīva par nocietinājumu izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kuras kopējais budžets 2024.-2028. gadam ir 10 miljardi zlotu (aptuveni 2,5 miljardi dolāru). Polijas premjerministrs Donalds Tusks 1. novembrī paziņoja par Austrumu vairoga aizsardzības struktūru būvniecības sākšanu. Jau mēneša beigās viņš ziņoja par nocietinājumu līnijas pirmā posma būvniecības pabeigšanu. “Šie pasākumi kalpo, lai atturētu potenciālo agresoru. Būtībā tas ir ieguldījums mierā,” viņš teica, piebilstot, ka šādi nocietinājumi parādīsies ne tikai uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, bet arī ar Ukrainu.

Decembrī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka sešas Eiropas valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, saņems 170 miljonus eiro, lai aizsargātu savas robežas. Polijai tika piešķirti 52 miljoni eiro, vēl 50 miljoni eiro – Somijai. Sarakstā ir arī Latvija (17 miljoni eiro), Lietuva (15,4 miljoni eiro), Igaunija (19,4 miljoni eiro) un Norvēģija (16,4 miljoni eiro).