Pētījumā noskaidrots, kurām sabiedrības grupām ir zemākā medijpratība

Pētījumā norādīts, ka medijpratības aspektus var sakārtot lejupvērstā kaskādē, kur katru līmeni zina arvien mazāka daļa sabiedrības. Proti, 91% māk uzrakstīt īsziņu, 79% uzņemt attēlus, un 77% - uzrakstīt e-pastu. 85% sabiedrības izmanto internetu un 84% - sociālos medijus, taču 59 - 80% sabiedrības zina, ka eksistē dažādi medijus reglamentējošie noteikumi.

Līdztekus 74 -82% sabiedrības uzskata, ka izprot dažādu informācijas pasniegšanas veidu ietekmi uz uztveri, bet 45-66% saka, ka patērējot medijus, ir iedomājušies, ka realitāte var atšķirties no medijos attēlotā.

Tāpat 45% uzskata, ka apzinās video dziļviltojuma radītos riskus un 32% saprot, ka reklāmās rādīto cilvēku īpašības tiek attiecinātas uz viņu reklamētajiem produktiem.

Pētījumā secināts, ka 27% iedzīvotāju spēj atšķirt profesionālo mediju - "Delfi" no sociālā medija - "Facebook", bet 24-25% aptaujāto spēj pareizi atbildēt par mediju finansējuma avotiem un politisko nostāju.

Kā norādīts pētījumā, tehnoloģiskās prasmes pārspēj prasmes izvērtēt saturu un informācijas resursu uzticamību, kas arī atspoguļojas zemākā uzticamība medijiem un valsts pārvaldei, kuriem uzticas nepilna trešdaļa sabiedrības.

Pētījums veikts gan ar kvantitatīvo, gan kvalitatīvo pieeju. Pētījuma aptaujā piedalījās 1556 respondentu vecumā virs 15 gadiem, bet daļēji strukturētajās intervijās - 70 dalībnieki no deviņu gadu vecuma.

Pētījums veikts no 2024.gada maija līdz jūlijam. To veica SIA "Civitta Latvija".