Viņas ieskatā Putins ar visiem spēkiem centās parādīt, ka Krievija kaut rīt ir gatava jebkādām sarunām bez priekšnosacījumiem, pieticīgi klusējot par jūnijā izsludināto ultimātu Kijivai. Acīmredzot viņš jau iziet no tā, ka Ukraina ir zaudējusi, Kijivai vairs nav resursu, lai pretotos, un Krievijas armija ik dienu ieņem jaunus kvadrātkilometrus teritorijas.
Vienlaikus Stanovaja uzskata, ka "Putins ir gatavs arī sarunu neesamībai vai neveiksmei. Savas runas laikā viņš lika saprast, ka ne iekšējie, ne ārējie ierobežojumi viņu neatturēs no turpmākas militāras darbības un viņš gatavs maksāt jebkuru cenu".
Kremļa propagandisti par Putina uzstāšanos jūsmoja vispārākajā pakāpē, saucot viņu par ģēniju, apbrīnojot viņa spēju paturēt galvā tik daudz skaitļu un faktu, un uzsvēra, ka viņš ir pasaulē vienīgais līderis, kurš var 4,5 stundas runāt bez sufliera. "Kremlini" gan kautri noklusēja, ka visi krievu žurnālistu jautājumi Putinam bija iepriekš zināmi un visas atbildes jau savlaicīgi sagatavotas, kas nekur Rietumos nebūtu iespējams.
Kirilova slepkavība un Baltijas jūras kabeļi
Krievi nekādā veidā nav gatavi pieņemt un atzīt, ka viņu ģenerāļa nogalināšanu ir izplānojuši "nožēlojamie" ukraiņi, kuriem taču nav ne kaujas spēju, ne kapacitātes ko tādu paveikt. Cita lieta, ka ukraiņi bija vienkārši izpildītāji, taču atzīt, ka viņi bija operācijas "smadzenes", krieviem šķiet pārāk pazemojoši. Tādēļ visa propagandistu varza ar skandalozo Vladimiru Solovjovu priekšgalā steidza paziņot, ka tā nav nekāda Ukraina, bet aiz šīs slepkavības stāv britu specdienesti un tajā visā jūtams anglosakšu rokraksts. Acīmredzami Krievijas sabiedrībai pārdot ideju, ka vareno krievu ģenerāli likvidēja Rietumu specdienesti, propagandistiem šķiet pieņemamāk, nekā atzīt, ka aiz tā stāv ukraiņi.