NATO amatpersona: Krievijas hibrīduzbrukumi var novest pie upuriem (2)

Krievijas uzsāktie hibrīdie uzbrukumi Eiropas valstīm var prasīt cilvēku upurus. Šādu vērtējumu svētdien, 29. decembrī, intervijā britu televīzijas kanālam “Sky News” sniedza NATO ģenerālsekretāra palīga vietnieks inovāciju, hibrīdo un kiberuzbrukumu jautājumos Džeimss Apaturajs.

“Sky News” publicēja intervijas fragmentus raidījumā par Krievijas hibrīdkaru. Tajā Apaturajs pieminēja 2018. gadā Lielbritānijā notikušo uzbrukumu ar indi pret bijušo Krievijas dubultaģentu Sergeju Skripaļu un viņa meitu. Ķīmiskā ieroča “Novičok” partija potenciāli varēja nogalināt tūkstošiem cilvēku, turpināts ziņojumā. “Pastāv reālas izredzes, ka kāds no šiem uzbrukumiem izraisīs ievērojamu upuru skaitu vai radīs ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.” NATO ir jābūt gatavai tam, lai zinātu, ko darīt. Maskava noraida Lielbritānijas apsūdzības, ka tā ir atbildīga indēšanu.

Žurnāliste viņam jautāja par sabotāžas uzbrukumiem Eiropas valstīs, par kuriem, iespējams, ir atbildīga Krievija. “Mēs noteikti varam tādus saskaitīt vairākos desmitos. Līdz simtam noteikti. Bet ir vēl daudz vairāk izjaukto plānu,” atbildēja Apaturajs.

Pēc viņa domām, hibrīduzbrukumu skaita pieaugums ir Kremļa atbilde uz Rietumu atbalstu Ukrainai. Amatpersona apliecināja, ka Rietumi nav noskaņoti pret Krieviju, bet vēlas novērst Maskavas iebrukumus kaimiņvalstīs. “Viņiem nepatīk tas, ko mēs darām, un viņi mūs arī uzskata par ienaidnieku. Un tas kļūst arvien sliktāk,” sazīja Apaturajs.

Intervētāja vēlējās noskaidrot, vai kāds no Krievijas hibrīduzbrukumiem varētu likt atsaukties uz NATO Savstarpējās palīdzības līguma piekto pantu. “Mani patiešām uztrauc tas, ka kāds no šiem uzbrukumiem, kā jau teicu, sasniegs lielu mērogu,” viņš atbildēja.

“Pastāv reāla iespēja, ka viens no šiem uzbrukumiem var izraisīt ievērojamu skaitu upuru vai radīt ievērojamus ekonomiskos zaudējumus,” turpināja Apaturajs. – “Un tad mēs nevēlamies nonākt situācijā, kad iepriekš neesam domājuši, ko darīt tālāk. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mēs gatavojamies rīkot mācības par visiem šiem [draudiem]. Tās ietver arī reaģēšanas militāros elementus”.

NATO ir “vardīte, kas vārās katlā”

Amatpersona salīdzināja NATO valstu situāciju ar paradoksu par vardi verdošā ūdenī. Pēc viņa teiktā, ja vardi uzreiz ieliek verdošā ūdenī, tā izlēks ārā, bet, ja to ieliek aukstā ūdenī un lēnām uzsilda, tā to nepamanīs un izvārīsies.

“Mēs esam tādā kā situācijā ar vardi verdošā ūdenī,” sacīja Apaturajs. – Tagad mēs redzam lietas, kas pirms pieciem gadiem būtu bijušas pilnīgi nepieņemamas. Bet mēs esam pie tā pieraduši. Un tas ir ļoti bīstami.”

“Tāpēc tagad mēs vēlamies noteikt atskaites punktu un pēc tam novērst eskalāciju, pārvaldīt to, ja tā notiek. Bet arī strādāt pie deeskalācijas. Ne tur, kur esam tagad, bet tur, kur bijām pirms vairākiem gadiem,” viņš turpināja. – Tāpēc mums ir nepieciešams, un mēs pie tā strādājam, skaidrāk definēt, kas ir šīs sarkanās līnijas, šīs zonas, šīs robežas.