Daukšts: Eiropas prokrieviskie spēki sāk ietekmēt kopējo drošības politiku (11)

Viņš atzīmēja, ka gan Orbāna, gan Fico retorika ir saistīta ar diskusijām par Eiropas un NATO tālāko likteni. Patlaban šajā diskusijā ir divi spārni. Pirmo spārnu veido tālāk no Krievijas esošās valstis un teritorijas, kurām Krievija nešķiet "briesmīgs objekts", ar kuru vajadzētu cīnīties un ieguldīt šajā cīņā naudu. Savukārt otro spārnu veido Eiropas valstis, sākot ar Somiju, Zviedriju, Baltijas valstīm un beidzot ar valstīm līdz Melnajai jūrai.

Politologs uzsvēra, ka visām šīm valstīm ir savs redzējums par Eiropas un NATO darbību un sava vēsturiskā pieredze ar Krieviju, kurā pieaug agresīvs nacionālisms un pēc būtības fašistiska ideoloģija. Daukšts sacīja, ka vēsture ļauj salīdzināt režīmus. Viņaprāt,

režīms, kas patlaban veidojas Krievijā ar "vienu fīreru priekšgalā", ir līdzīgs tam, kāds bija pagājušā gadsimta 30.gadu Vācijā, kad valsts nokļuva viena cilvēka rokās.

Viņaprāt, runa nav tik daudz par cilvēkiem, bet gan par kopējo tautas noskaņojumu, kādu var novērot Krievijā - aptuveni 80% atbalsta Krievijas impērijas veidošanas politiku tuvākās un tālākās pierobežas valstīs.

Jautāts, kā skaidrot Vācijas kanclera Olafa Šolca uzticības zaudējumu Bundestāga balsojumā un Francijas valdības krišanu, politologs skaidroja, ka varas izmaiņas saistītas ar to, ka valstis, kuras iepriekš piedzīvoja stabilu attīstību, saskārušās ar vairākām problēmām, piemēram, migrāciju, tās ietekmi uz nodarbinātību, ne mazāk svarīgs jautājums ir arī par iebraukušo kvalifikāciju.

Daukšts pieminēja arī Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Viņaprāt, tas viss kopumā daudzās valstīs izraisa arī populisma un prosociālistiskos viļņus, kas manāmi arī Latvijā. Politologs skaidroja, ka populisma vilnis un valdību šūpošanās ir loģiska. Viņaprāt, šīs valstis un noskaņojums sabiedrībā darbosies kā katalizators, lai notiktu diskusijas par Eiropas nākotni.

Politologs norādīja, ka Eiropas nākotnei būtisks ir filozofiskās apjausmas līmenis, jo no sākuma ir jāizstrādā tālākā Eiropas attīstības filozofija un tā var skart arī pasaules filozofiju, tostarp globālismu. Tas nozīmējot, ka

Eiropā veidojas diskusiju cikls, kura centrā ir viens jautājums - vai nākotnē Eiropa būs teritoriju, vai nacionalitāšu savienība, vai arī tā būs viena valdība, kura valdīs kā vienots organisms, kas nosacīti līdzinātos konfederācijā.

Savukārt runājot par Ukrainu, politologs uzsvēra, ka Ukraina ir kā lakmusa papīrs Eiropas solidaritātei un Eiropas būtībai. Viņaprāt, šodien Eiropas nākotne izšķiras Ukrainā - ar ukraiņu dzīvību patlaban maksā asins naudu par Eiropas nākotni. Pēc Daukšta paustā, lai arī Eiropa būtu miermīlīga, nav iespējams izmest no prāta režīma līdera Vladimira Putina neseno preses konferenci, kurā viņā faktiski pieprasa Ukrainas kapitulāciju.

Viņš pieminēja, ka impēriskie noskaņojumi krievu vidū ir spēcīgi gan pašā Krievijā, gan arī tā saucamajās diasporās. Krievija mēģinot uzspiest, ka Latvijā arī ir sava krievu diaspora, taču patlaban nav skaidrs, cik dziļi viņos ir iesakņojusies impēriskie noskaņojumi.