Bloomberg: Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšana caur Ukrainu palielinās gāzes cenu Eiropā (18)

“Bloomberg” norādīja, ka gāzes cenas Eiropā šogad jau ir pieaugušas par 45%, radot spiedienu uz mājsaimniecībām un rūpniecību, kas saskaras ar lielāko inflācijas lēcienu pēdējo desmitgažu laikā, un Krievijas gāzes piegādes pārtraukšana pa cauruļvadiem caur Ukrainu varētu saasināt šīs problēmas.

Nākamā gada gāzes piegādes nākotnes līgumu cenas jau ir palielinājušās, un

daži tirgotāji lēš, ka Ukrainas tranzīta samazināšanas ietekme būs papildu 10 eiro par vienu megavatstundu enerģijas, kas saražota, sadedzinot dabasgāzi.

Papildu negatīvs faktors ir tranzīta pārtraukšana ziemā, kad aukstā un bezvēja laika dēļ gāzes krājumi izsīkst straujāk. Tas var apgrūtināt pietiekamu rezervju veidošanu nākamajai ziemai.

“MET Group” pārskatā norādīts, ka augstās gāzes cenas ietekmēs rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju un Eiropas ekonomikas rādītājus, un iespējamais gāzes pieprasījuma pieaugums Eiropā vai Āzijā var radīt papildu spiedienu uz tirgu.

“Energy Aspects” lēš, ka, lai gan 15 miljardi kubikmetru gāzes gadā, ko Krievija caur Ukrainu patlaban piegādā Centrāleiropai, ir mazāk nekā 5% no kopējā Eiropas patēriņa, šī apjoma samazinājums palielinātu spriedzi tirgū un paaugstinātu “zilās” degvielas cenas pasaulē.

Aģentūra “Bloomberg” norādīja, ka, neraugoties uz Eiropas centieniem diversificēt savu energoresursu portfeli pēdējo trīs gadu laikā pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, energoresursu cenas joprojām ir ļoti jutīgas pret jebkuru risku. Āzijas valstīm arvien vairāk iepērkot sašķidrināto dabasgāzi un paplašinot gāzes krātuves Ķīnā, kas ir pasaulē lielākā šī kurināmā importētāja, ir pastiprinājusies globālā konkurence par dabasgāzi.

Aģentūra “Bloomberg” arī citēja Slovākijas premjerministra Roberta Fitzo nesenās aplēses, saskaņā ar kurām

energoresursu cenu pieaugums Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem gadā izmaksās papildu 40 – 50 miljardus eiro par gāzi un 60 – 70 miljardus eiro par elektrību.

Aģentūra norādīja, ka energoresursu cenu svārstības ir palēninājušas Eiropas ekonomikas atveseļošanos no krīzes, neļaujot uzņēmumiem un mājsaimniecībām labāk plānot savus izdevumus. Atsevišķi tā norādīja uz sarežģīto situāciju Vācijā, kur daudzi rūpniecības uzņēmumi bija spiesti apturēt vai samazināt ražošanu šīs izmaksu kategorijas pieauguma dēļ.

Vienlaikus Eiropas Centrālā banka ir tuvu savam mērķim samazināt inflāciju līdz 2% gadā, kas ļaus tai samazināt procentu likmes, tādējādi stimulējot ekonomikas izaugsmi, un gāzes cenu kāpums, ja tāds notiks, būs daudz mazāk izteikts nekā enerģētikas krīzes laikā.