Samazina iemaksas pensiju otrajā līmenī

Labklājības ministrija (LM) skaidrojusi, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Ministrijā norāda, ka ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan pensiju otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Ņemot vērā, ka, ieviešot valsts fondēto pensiju shēmu (VFPS), iemaksu likme VFPS tika pārdalīta no pensiju pirmā līmeņa likmes, to attiecīgi samazinot, nevis ieviešot papildu likmi, fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijai.

Situācijās, kad notiek būtiskas svārstības finanšu tirgos, pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla vērtība krītas, bet kapitāla tirgus atkopšanās notiek diezgan lēni, apgalvo ministrijā.

Likuma anotācijā uzsvērts, ka cilvēkiem ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. 2023.gadā 18 418 VFPS dalībnieki pārtrauca dalību pensiju otrajā līmenī saistībā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums VFPS bija 17,3 gadi un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku iemaksāti 5156,27 eiro, uzkrātajam pensijas kapitālam veidojot vidēji 5360,75 eiro. Tādējādi visā VFPS dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies par 4%.

Gan inflācija, gan svārstības finanšu tirgos būtiski ietekmējušas pensiju plānu ienesīgumu, turklāt ne tikai riskantākos ieguldījumus akciju tirgos, bet arī konservatīvos ieguldījumus obligācijās, skaidro LM. Tas LM ļauj secināt, ka pensiju plānu ienesīgums ir neliels.

Pārvirzot atpakaļ vienu procentpunktu pensiju pirmajam līmenim, attiecīgi būs mazākas turpmākās pensiju iemaksas pensiju otrajā līmenī, bet lielākas pirmajā līmenī, līdz ar ko palielināsies pensijas kapitāls pensiju pirmajā līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju shēmā, tajā ieguldot par vienu procentpunktu vairāk jeb 15% līdzšinējo 14% vietā. LM uzsver, ka pensijas kapitāls pensiju pirmajā līmenī tiek aktualizēts atbilstoši likumam "Par valsts pensijām". Ja apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par "1", pensijas kapitāls atšķirībā no pensiju otrā līmeņa nekad netiek samazināts.

Saeimas lēmums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī izpelnījās asu finanšu un ekonomikas ekspertu, banku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kritiku.

Piemēram, Latvijas Bankas bijušais prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka piedāvātais risinājums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, iemaksu likmes vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni, nav ilgtermiņā optimālākais sabiedrībai.

"Ja nākotnē kāda iemesla dēļ pašlaik ierosinātā viena procentpunkta atlikšana atpakaļ pensiju otrajā līmenī kavēsies, tad tas var radīt pensiju sistēmas ilgtspējas problēmas," uzsvēra Kazāks. Viņš atzīmēja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka pensiju otrajā līmenī tiek novirzīti 10% no sociālo iemaksu likmes, taču šobrīd tiek novirzīti 6%.

"Sākotnēji lielāks īpatsvars pensiju pirmajā līmenī ir adekvāti, bet ar laiku, it īpaši redzot, ka demogrāfijas dēļ strādājošo skaits samazinās, demogrāfiskā slodze pieaug, lielākā pelnītspējas daļa ir pensiju otrajā līmenī, bet atdeve no pirmā pensiju līmeņa kļūs arvien mazāka," pauda Kazāks.

Tāpat viņš norādīja uz vēl vienu konceptuālu problēmu - pārnesot lielāku uzsvaru uz pensiju pirmo līmeni, pensiju sistēma kļūst vairāk pakļauta politiskajam procesam un riskiem, tas arvien vairāk kļūst par ikgadēju budžeta jautājumu.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka iemaksu samazināšana pensiju otrā līmeņa fondos neveicina pārliecību nedz par nodokļu, nedz par pensiju sistēmas stabilitāti.

Cērps atzīmēja, ka arguments, ka iebildumi pret iemaksu samazināšanu uz noteiktu periodu otrajā pensiju līmenī ir saistīti tikai ar banku un aktīvu pārvaldītāju peļņas motīviem, īsti neiztur kritiku, jo aktīvu pārvaldītāju ienākumi no šī ļoti specifiskā biznesa, kuram klientus faktiski piegādā valsts, tiek regulēti ar Latvijas Bankas noteikumiem.

"Valsts šos ienākumus ir limitējusi, un tas ir ārkārtīgi regulēts bizness. Tādēļ es īsti neredzu šī argumenta pamatojumu. Īstā problēma ar atskaitījumu samazinājumu ir tā, ka biežas izmaiņas pensiju sistēmā nenāk par labu ne cilvēkiem, ne pensiju sistēmas stabilitātei," sacīja Cērps.

Bankas "Citadele" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs un bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis uzsvēra, ka ilgtermiņā būtu jāvirzās uz pensiju otrā līmeņa iemaksu palielināšanu - pretēji šobrīd paredzētajam samazinājumam.

Pensiju otrā līmeņa uzkrājumā novirzītajām sociālajām iemaksām būtu jāsasniedz 10% no strādājošā bruto algas, uzsvēra Purgailis, norādot, ka, pārceļot iedzīvotājus savam vecumam atbilstošos plānos un palielinot iemaksas pensiju otrajā līmenī, iedzīvotāju vecumdienu uzkrājums ilgtermiņā kļūtu būtiski lielāks.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Vairo" valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs atzina, ka lēmums par pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no valsts fondētajām pensijām jeb pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni liecina par banālu līdzekļu trūkumu pensiju pirmajā līmenī.

Arefjevs norādīja, ka, ne tik dramatiskā formā, taču tiek atkārtots scenārijs, kāds tika īstenots finanšu krīzes laikā 2009.gadā, kad iemaksu likme pensiju otrajā līmenī tika samazināta no toreiz sasniegtajiem 8% līdz 2%. Toreiz līdzekļu pārvirzīšana uz pensiju pirmo līmeni bija nepieciešama, jo bija liels bezdarbs, samazinājās sociālās apdrošināšanas iemaksas un sāka trūkt līdzekļu, ko izmaksāt esošajiem pensionāriem no pensiju pirmā līmeņa.

"Tomēr šobrīd atšķirībā no finanšu krīzes un pēckrīzes perioda mums ir ļoti zems bezdarbs, un ir bail iedomāties, kas notiks tad, kad bezdarbs pieaugs, jo tad iemaksas sociālajā budžetā samazināsies. Ja valdība piedāvā samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, novirzot vienu procentpunktu pirmajā līmenī, laikā, kad bezdarbs ir relatīvi zems, es baidos, ka tas ir diezgan slikts kompromiss," teica Arefjevs.

Viņš arī uzsvēra, ka, samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī līdz 5%, laikā kad ir dilstoša strādājošo cilvēku proporcija pret pensionāriem, ienākumu atvietojamības koeficients 2040.-2050.gadā varētu samazināties līdz 25-30% no līdzekļu apmēra, kurus cilvēki ir saņēmuši strādājot.