Igauņu aviācijas eksperts: “airBaltic” biznesa plāna izgāšanās varbūtība ir 40 – 50% (16)

20. novembris, Starptautiskā bērnu tiesību diena, Igaunijas aviācijā ieguvusi simbolisku nozīmi. 2015. gada 20. novembrī “Estonian Air” Harju apriņķa tiesā iesniedza bankrota pieteikumu, un tagad, deviņus gadus vēlāk, 20. novembrī, arī “Nordica” paziņoja, ka beigs savu darbību un iesniegs bankrota pieteikumu.

“Nordica” faktiski pārtrauca lidojumus no Tallinas jau 2019. gadā.

Tallinas Tehnoloģiju universitātes asociētā loģistikas profesore Kati Kõrbe Igaunijas televīzijas raidījumam “Aktuālā kamera” sacīja, ka “Nordica” bankrots galvenokārt bija emocionāls parastam aviokompānijas pasažierim. Viņasprāt, ja raugās uz gaisa satiksmi kopumā, tad situācija nemaz nav tik drūma.

“Šogad zīmīgs bija 5.decembris, kad Tallinas lidosta uzstādīja visu laiku rekordu. Pasažieru skaita pieaugums lidostā ir bijis ārkārtīgi straujš. Atsevišķos mēnešos, īpaši vasarā, ir vērojams pasažieru skaita pieaugums. Nākamā gada prognoze ir saistīta ar nelielu risku, taču kopumā ir cerība, ka līdz 2030. gadam pasažieru skaits Tallinas lidostā varētu būt pieaudzis no šodienas 3,5 miljoniem līdz aptuveni četriem vai pieciem miljoniem.

Aviācijas eksperts un bijušais “Nordic Aviation Group” biznesa attīstības vadītājs Svens Kukemelks sacīja: lai gan Igaunijai jābūt ārkārtīgi pateicīgai, ka “airBaltic” lido uz šejieni, jo šis uzņēmums valstij rada arī milzīgu risku.

Lai gan pagājušā gada trešajā ceturksnī “airBaltic” sasniedza 40,3 miljonu eiro peļņu, kompānija deviņos mēnešos joprojām strādāja ar 48,5 miljonu eiro zaudējumiem. Lai gan 2023.gadā uzņēmums strādāja ar 34 miljonu eiro peļņu, gadu iepriekš tas vēl strādāja ar 54 miljonu eiro zaudējumiem.

“Ekonomikas ziņā viņiem līdz šim nav veicies vislabāk. Ja “airBaltic” būtu nepieciešama papildu kapitāla injekcija, tad Latvijas nodokļu maksātāji noteikti brīnīsies, kādēļ gan viņiem jāmaksā Latvijas valsts nauda “airBaltic” situācijā, kad tas lido no Igaunijas, Lietuvas vai Somijas,” sacīja Kukemelks.

Pēc viņa domām, varbūtība, ka “airBaltic” biznesa plāns neizdosies, patiesībā ir nevis nulle, bet gan kaut kur starp 40 – 50 procentiem.

“Kopumā aviācijā un ekonomikā nav vērts pārāk ilgi ignorēt faktiskos skaitļus, kas parasti ir apgrozījums un peļņa. Grūti redzēt, kāds būtu šodien realizējamais plāns, ja “airBaltic” nolemtu samazināt savu lidojumu skaitu no Tallinas,” viņš teica.

Ja tā tomēr notiks, lielāko daļu galamērķu pārņemtu citas aviokompānijas, šādu pārliecību paudis Igaunijas Klimata ministrijas kanclera vietnieks mobilitātes jautājumos Sanders Salmu.

Viņam nemaz nav pārliecības, vai valstij būtu jāuztur labi gaisa savienojumi galvenokārt caur lidostu. Salmu sacīja, ka svarīgāk būtu atbalstīt konkrētas Igaunijai nepieciešamās līnijas.

“Lidostu noteikti būtu jāatbalsta infrastruktūras ziņā, jāspēj piedāvāt konkurētspējīgas maksas, bet svarīgāk ir atrast mārketinga pasākumus tieši tiem maršrutiem, kuriem mēs redzam jēgu. Citiem vārdiem sakot, tā nav lidosta, kas izlemj, kur mums jālido no Igaunijas, bet gan tā būtu plašāka sabiedrība.”

Igaunijai jau tagad būtu jāizstrādā pasākumi, lai tā būtu gatava situācijai, kad uz “airBaltic” vairs nevar tik ļoti paļauties.

Septembra beigās regulāri lidojumi no Tallinas lidostas bija uz 39 tiešajiem galamērķiem, kurus apkalpoja 15 aviokompānijas.