Nedaudz paātrinājies uzņēmumiem izsniegto kredītu pieauguma temps, secina LB ekonomists

Viņš minēja, ka, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) turpinot procentu likmju samazināšanas ciklu, mazinās arī noguldījumu ienesīgums un aizņemšanās izmaksas. Tomēr noguldījumu procentu likmes joprojām pārsniedz inflāciju, kas ekonomiskās nenoteiktības apstākļos stimulē piesardzīgākos un taupīgākos - gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības - naudu netērēt, bet palielināt uzkrājumus bankās.

"Šī pati nenoteiktība zināmā mērā mazina potenciālo aizņēmēju vēlmi uzņemties kredītsaistības, tomēr drosmīgākie aizvien vairāk izmanto kredītu procentu likmju samazināšanos," atzīmēja Purviņš.

Viņš arī minēja, ka īpaši tas attiecas uz mājokļa un patēriņa kredītu stabilo pieaugumu, lai gan pēdējos mēnešos nedaudz paātrinājies arī uzņēmumu kreditēšanas temps.

"Lai gan nozīmīgu daļu šajā pieaugumā veido liela apjoma kredīti valsts uzņēmumiem, bešā nav palikuši arī privātā sektora uzņēmēji," piebilda Latvijas Bankas ekonomists.

Purviņš norādīja, ka, kredītu procentu likmēm no 2024.gada pirmās puses augstākajiem līmeņiem samazinoties par apmēram vienu procentpunktu - līdz vidēji 5,8% kredītiem uzņēmumiem un 6,7% kredītiem mājsaimniecībām novembrī, kā arī rūkot EURIBOR likmēm, tostarp, piemēram, trīs mēnešu EURIBOR no 3,5% septembra sākumā ir samazinājusies līdz 2,8%, kredītportfelis pēdējo trīs mēnešu laikā ir pieaudzis par vairāk nekā 300 miljoniem eiro, tostarp mājsaimniecībām izsniegtie kredīti ir pieauguši par 100 miljoniem eiro.

Līdz ar to kredītu gada kāpuma temps, pēc Purviņa vēstītā, ir sasniedzis 5%, tostarp kredītiem nefinanšu uzņēmumiem pieaugums gada laikā ir par 4,5%, bet kredītiem mājsaimniecībām - par 5,8%, norādot uz kredītportfeļa kāpumu arī reālajā izteiksmē.

"Kredītportfeļa kāpumu ietekmējis no jauna izsniegto kredītu palielinājums," skaidroja Purviņš, piebilstot, ka 2024.gada septembrī-novembrī tas bija par 14% lielāks nekā atbilstošajā periodā pirms gada, bet 2024.gada 11 mēnešos kopā par 8% apsteidza 2023.gada 11 mēnešu rādītājus. Vienlaikus mazliet uzlabojusies gan joprojām zemā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu - 2024.gada trešajā ceturksnī tā sasniedza 29,1%.

Tāpat Purviņš norādīja, ka neskaidrās ekonomikas perspektīvas un ģeopolitiskā nedrošība liek saglabāt piesardzību gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem un abu sektoru kontu atlikumi turpina augt, bet tēriņi un investīcijas stagnē.

Mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma temps novembrī tuvojās 8%, bet uzņēmumu - pārsniedza 9%. Lai gan kopumā noguldījumu ienesīgums apsteidz inflāciju un stimulē uzkrājumu veidošanu, tomēr termiņnoguldījumu ienesīguma līmenim 2024.gada oktobrī-novembrī samazinoties zem 3% līmeņa, noguldījumu kāpums galvenokārt notiek uz norēķinu kontu kāpuma rēķina, dodot priekšroku likviditātei, nevis nelielajam ienesīgumam.

"Tādējādi pārtrūkusi pusotru gadu ilgusī termiņnoguldījumu kāpuma tendence un pēdējo trīs mēnešu laikā norēķinu kontu atlikumi auguši par 652 miljoniem eiro, bet termiņnoguldījumi sarukuši par 46 miljoniem eiro," piebilda Purviņš.

Pēc viņa teiktā, ienesīguma mazināšanās apturējusi arī kopš 2023.gada augušos iedzīvotāju ieguldījumus valdības krājobligācijās, kuri septembrī-novembrī saglabājas nemainīgā 317 miljonu eiro līmenī.

To ienesīgums populārākajām - 12 mēnešu obligācijām pašlaik ir 2,65%, praktiski neatšķiroties no banku piedāvātajām termiņnoguldījumu likmēm.

"Lai gan straujākai pozitīvas tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanai varētu vēlēties vairāk kredītos balstītu investīciju projektu, uzņēmumu kredītportfeļa kāpums ekonomiskās nenoteiktības apstākļos arī pašreizējo situāciju ļauj vērtēt ar pozitīvu skatu," teica Purviņš.

Latvijas Bankas ekonomists arī minēja, ka EURIBOR un līdz ar to arī kredītu pievienotajām likmēm krītot, aizvien izdevīgāka kļūs aizņemšanās mājokļa iegādei, bet lielāku kredītu pieprasījumu no uzņēmumiem varēsim gaidīt, kad uzlabosies situācija eksporta partnervalstīs un uzņēmēju noskaņojums.

Tāpat Purviņš norādīja, ka zema inflācija un bezdarbs, kā arī joprojām augošie darba samaksas rādītāji joprojām nodrošinās noguldījumu kāpumu bankās, tomēr perspektīvā, nenoteiktībai mazinoties un noguldījumu ienesīgumam sarūkot, noguldījumi augs lēnāk, taupīgajiem un piesardzīgajiem pārorientējoties uz investīcijām un patēriņu.