Patlaban prioritāte ir nepārdot "airBaltic" par "vienu eiro", norāda eksperts (32)

Viņš atzīmē, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kura nav spējusi līdz šim sākt valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā pretēji Igaunijas un Lietuvas valdībām.

Tāpat Logins pauž, ka šobrīd ir sabrucis publiski kultivētais "kāršu nams" par "airBaltic" kā veiksmīgu akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) stāstu.

Pēc Logina minētā, šis process jau līdz šim bija diezgan trausls, bet šobrīd dzinēju apkopes problēmas nozīmēs arī vietējās Baltijas sabiedrības, kas ir galvenais un lojālākais klients, uzticēšanās samazināšanos un priekšroku došanu citām lidsabiedrībām, kas rezultēsies pārdoto biļešu skaita kritumā. Pārskatāmā nākotnē tas, visticamākais, atspoguļosies arī kompānijas finanšu rezultātos, un tie vairs nebūs iepriecinoši, lai uzturētu līdzšinējo veiksmes stāstu.

Eksperts arī min, ka "airBaltic" izvēlētā stratēģija ir signāls Latvijas valdībai kā galvenajam akcionāram, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība, lai nodrošinātu, ka "airBaltic" padome un valde rīkojas valsts interesēs.

Logins pauž uzskatu, ka vilcināšanās ar vadības nomaiņas lēmumiem no akcionāra puses nebūtu iespējama nevienā privātā kompānijā. "Ja līdz šim šādu soli spert kavēja stāsts par veiksmīgu investora piesaisti un IPO, tad šobrīd šis vairs nevar būt šķērslis, bet tieši pretēji - ir jāveic izvērtējums, ko darīt ar šo kompāniju un kā no "airBaltic" novešanas esošajā finanšu stāvoklī iegūt maksimālu labumu, neļaujot tam nonākt maksātnespējā un nepārdodot par "eiro"," viņš norāda.

Pēc viņa paustā, padomes nomaiņa var notikt ātri, jo prioritāte ir atrast maksimāli labāko attīstības scenāriju, atzīstot, ka šobrīd uzņēmums nav labākajā pozīcijā potenciālo investoru vērtējumā un tā pirkšana cena varētu būt tikai un ap vērtīgās "flotes" iegūšanu savos aktīvos.

Logins uzskata, ka nespēja rīkoties ar "airBaltic" radīs vēl lielāku sabiedrības neticību valsts spējai veiksmīgi pārvaldīt stratēģiski nozīmīgus publiskā kapitāla uzņēmumus, tāpat zudīs jau tā zemā sabiedrības ticība publisko uzņēmumu kotēšanai biržā.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 2.janvārī, "airBaltic" paziņoja, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.

Pēc šī aviokompānijas paziņojuma satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ierakstā sociālajā tīklā "X" paziņoja, ka ir uzdots "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.

Vienlaikus Briškens pauda, ka "airBaltic" vadībai, tostarp valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam un padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai "airBaltic" darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.

Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Gausu un "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Vasku. "Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem," pauda ministrs.

"airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.