Izveidojot šādu sistēmu, mēs ne tikai pozitīvi ietekmētu Latvijas elektroenerģijas patēriņa profilu (iedomājieties, kā elektrības cenas ietekmētu 100 000 automašīnu, kas tiek vienlaicīgi uzlādētas diennakts stundās ar viszemāko elektroenerģijas pieprasījumu!), bet arī nodrošinātu sadales tīkla stabilitāti. Jau nākamā gada sākumā Latvija atslēgsies no BRELL tīkla, un būs vajadzīgi uzticami mehānismi, kā samazināt elektrības patēriņu, kad trūkst piegādes kapacitātes, vai kā palielināt, kad saražotās atjaunīgās enerģijas būs vairāk, nekā spējam patērēt. Ņemot vērā, ka automašīnas stāv 90% laika, tas būtībā ir milzīgs akumulatora resurss, kas var atdot enerģiju tīklā vai uzņemt pārpalikumu, par ieguvējiem kļūstot visai sabiedrībai. Turklāt tas pavērtu ceļu brīvākai atjaunīgās enerģijas ražošanai, jo būtu iespēja saražoto enerģijas apjomu patērēt. Jā, tas ir sarežģīti, prasa pielāgošanos un investīcijas, bet, ja tās veic mērķtiecīgi, saredzot maksimālo vērtību, ko varam iegūt, ieguvēji būs visi. Ne velti tādas attīstītas valstis kā Vācija un Apvienotā Karaliste jau šo potenciālu ir saskatījušas un iekļāvušas viedo elektroauto uzlādi kā obligātu prasību savos nacionālās attīstības plānos.
Auto industrija šobrīd ļoti daudz investē elektroauto attīstībā, un domāju, ka pēc gadiem divdesmit tā būs dominējošā tehnoloģija. Attīstoties tradicionālās degvielas alternatīvām, savu lomu, visticamāk, nezaudēs arī auto ar iekšdedzes dzinējiem, tomēr tas notiks ciešā sazobē ar elektroauto attīstību. Mums ir jāiet laikam pa priekšu un jāspēj paņemt no šīs tehnoloģijas visu, ko tā spēj sniegt, – un tas ir daudz vairāk par individuāla lietotāja ērtībām.