Ielūkojamies nākotnē: kādus ieguvumus elektroauto nesīs īpašniekiem un ne tikai? (3)

Šajā jomā Jaunā gada zīlēšana nav vajadzīga – arī bez tās var visai droši apgalvot, ka, gudri lietojot, elektroauto jau tuvākajā nākotnē var būt ieguvums ne vien to īpašniekiem, bet arī visai pārējai sabiedrībai.

Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju mēs attiecībā uz elektroauto esam bijuši nedaudz piesardzīgāki. Kaut arī elektroauto skaita ziņā esam tikuši turpat, kur igauņi, īpatsvars jeb elektroauto skaits uz 1000 iedzīvotājiem pie mums ir mazāks. Toties infrastruktūras attīstības un tirgus izaugsmes tempa ziņā esam ļoti labā pozīcijā, tirgum gadu no gada augot par vairāk nekā 60% – tas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Galvenie faktori, kas pēdējos gados ir veicinājuši strauju tirgus attīstību, privātpersonām bija enerģētiskās krīzes laiks, kas sašūpoja degvielas tirgu un daudzus pamudināja izšķirties par labu elektroauto iegādei, savukārt uzņēmumiem – ilgtermiņa attīstības stratēģijas starptautisko partneru ilgtspējas prasību kontekstā.

Viena joma, kurā noteikti gribētos redzēt vairāk, ir valsts atbalsta mehānismi elektroauto iegādei gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Netālu ir lieliski piemēri, teiksim, Norvēģija, kur līdz ar finansiālu atbalstu sākotnējo izdevumu samazināšanai elektroauto pircējiem, iegādājoties savu transportlīdzekli, ļīdz pat pagājušajam gadam nebija jāmaksā PVN, un arī šobrīd tas jāmaksā tikai daļēji. Latvijā darbojas tikai viens finansiālā atbalsta mehānisms – vienreizējs finansiāls atbalsts tūlītējo izmaksu mazināšanai. Bet itin viegli var iedomāties arī citus nepietiekami attīstītus risinājumus. Piemēram, elektroauto nav lēts prieks, taču Latvijas sabiedrība labprāt iegādājas lietotus auto par zemāku cenu, turklāt ir pieejams atbalsts arī mazlietota elektroauto iegādei, tāpēc tas ir vēl viens veids, kā audzēt elektroauto parku Latvijā.

Kāpēc mums ir svarīgi, lai elektroauto parks Latvijā augtu pēc iespējas lielāks? Viens būtisks aspekts ir zaļais virziens, par kuru jau ir runāts daudz. Kāds varētu teikt – cik tad daudz oglekļa emisiju uz globālā fona varam samazināt, ja Latvija visa gada laikā emitē tik, cik Ķīna dažās stundās? Taču uz elektroauto sniegtajām iespējām vajadzētu skatīties plašāk un radošāk – ne tikai vides ilgtspējas, bet arī sociālās labklājības aspektā.

Proti, tā ir lieliska iespēja atbalstīt sadales tīklu ar rezerves jaudām jeb izmantot elektroauto kā papildu enerģijas avotu brīžos, kad elektroenerģijas piegāde ir nepietiekama. Turklāt nākamgad pāriesim no vienas stundas elektroenerģijas tirgus uz 15 minūšu tirgu, un ar laiku elektroenerģijas tirgus piedzīvos pamatīgas izmaiņas, tāpēc spēja ātri palielināt vai samazināt elektroenerģijas patēriņu būs nenovērtējama. Elektroauto pēc savas būtības spēj ātri uzņemt lielu elektroenerģijas apjomu, kā arī nodot elektroenerģiju tīklā. Ja pratīsim efektīvi izmantot šo priekšrocību, varēsim nodrošināt zemākus elektroenerģijas tarifus ikvienam Latvijas iedzīvotājam

Runājot par tūlītējo labumu, ko var nodrošināt elektroauto, ir jāizceļ, ka elektrības cenu nosaka mūsu patēriņa paradumi. Jo vairāk elektrības patērējam pieprasītākajās stundās, jo augstākas cenas. Ar elektroauto varam proaktīvi iesaistītes elektroenerģijas cenas veidošanā. Piemēram, kamēr cilvēks ir darbā, viņš skaidri zina, ka viņam elektroauto nebūs vajadzīgs 4 stundas. Ar vidēji ātro uzlādi pa šo laiku var uzlādēt līdz pat papildu 400 km nobraukumu. Ja līdz mājām ir jābrauc vien 25 km, elektroauto vadītājam ir iespēja uzlādēt savu mašīnu pašās lētākajās stundās pieejamajā laika nogrieznī. Pastāvīgi praktizējot šādu viedo uzlādi, ir iespējams nodrošināt zemāku vidējo svērto cenu īpašumam, kur notiek uzlāde, tā samazinot elektroenerģijas izmaksas.

Izveidojot šādu sistēmu, mēs ne tikai pozitīvi ietekmētu Latvijas elektroenerģijas patēriņa profilu (iedomājieties, kā elektrības cenas ietekmētu 100 000 automašīnu, kas tiek vienlaicīgi uzlādētas diennakts stundās ar viszemāko elektroenerģijas pieprasījumu!), bet arī nodrošinātu sadales tīkla stabilitāti. Jau nākamā gada sākumā Latvija atslēgsies no BRELL tīkla, un būs vajadzīgi uzticami mehānismi, kā samazināt elektrības patēriņu, kad trūkst piegādes kapacitātes, vai kā palielināt, kad saražotās atjaunīgās enerģijas būs vairāk, nekā spējam patērēt. Ņemot vērā, ka automašīnas stāv 90% laika, tas būtībā ir milzīgs akumulatora resurss, kas var atdot enerģiju tīklā vai uzņemt pārpalikumu, par ieguvējiem kļūstot visai sabiedrībai. Turklāt tas pavērtu ceļu brīvākai atjaunīgās enerģijas ražošanai, jo būtu iespēja saražoto enerģijas apjomu patērēt. Jā, tas ir sarežģīti, prasa pielāgošanos un investīcijas, bet, ja tās veic mērķtiecīgi, saredzot maksimālo vērtību, ko varam iegūt, ieguvēji būs visi. Ne velti tādas attīstītas valstis kā Vācija un Apvienotā Karaliste jau šo potenciālu ir saskatījušas un iekļāvušas viedo elektroauto uzlādi kā obligātu prasību savos nacionālās attīstības plānos.

Auto industrija šobrīd ļoti daudz investē elektroauto attīstībā, un domāju, ka pēc gadiem divdesmit tā būs dominējošā tehnoloģija. Attīstoties tradicionālās degvielas alternatīvām, savu lomu, visticamāk, nezaudēs arī auto ar iekšdedzes dzinējiem, tomēr tas notiks ciešā sazobē ar elektroauto attīstību. Mums ir jāiet laikam pa priekšu un jāspēj paņemt no šīs tehnoloģijas visu, ko tā spēj sniegt, – un tas ir daudz vairāk par individuāla lietotāja ērtībām.