Rinkēvičs: Ja Somija vai Igaunija prasīs NATO 4.panta konsultācijas, Latvija to atbalstīs

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs jau iepriekš uzsvēris, ka, lai īstenotu ienaidnieka atturēšanu, prioritāte ir aizsardzības spēku un spēju gatavība uz zemes, gaisā, jūrā, kā arī mācībās pārbaudīta efektīva komandvadība un sadarbības spēja.

Tāpēc arī saistībā ar pretdarbību Krievijas īstenotajai hibrīdajai karadarbībai Baltijas jūrā un nesenajiem kabeļu incidentiem, kā vienu no būtiskiem elementiem drošības stiprināšanai Baltijas jūrā Valsts prezidents uzsver pastiprinātu patrulēšanu, pieaugošu fizisku NATO un sabiedroto militāro spēku pastāvīgu klātbūtni Baltijas jūrā. Rinkēviča ieskatā svarīgi ir saglabāt modrību, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp sabiedrotajiem.

Drēģeris norādīja, ka vēl viens elements ir sankciju ieviešana Krievijas "ēnu flotei", ņemot vērā, ka šie kuģi ne tikai pārrauj kabeļus, bet arī tiek izmantoti kā izlūkošanas platformas. Prezidenta padomnieks atsaucās uz Rinkēviča iepriekš pausto, ka, domājot par Baltijas jūras reģiona drošību, ir "jātur galdā" visas iespējas un scenāriji, tai skaitā, jautājums arī par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu.

Valsts prezidents uzsvēra, ka saskaņā ar Vašingtonas līguma 4.pantu konsultācijas ierosina valsts, kura uzskata, ka ir apdraudēta tās teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. Ja Somija vai Igaunija prasīs NATO 4. panta konsultācijas, Latvija to atbalstīs.

Drēģeris uzsvēra, ka Rinkēvičs ir skaidri paudis solidaritāti ar Somiju un Igauniju tūlīt pēc notikušā incidenta. Prezidenta padomnieks atzīmēja, ka pagājušā gada 30.decembrī NATO norisinājās sabiedroto sanāksme, konsultējoties par kritiskās infrastruktūras drošību Baltijas jūrā, kurā visi sabiedrotie pauda savu solidaritāti un pārrunāja papildu pasākumus kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzībai.

LETA jau rakstīja, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pēdējo trīs gadu laikā Baltijas jūrā vairākkārt ir bojāta zemūdens infrastruktūra.

Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos 17.un 18.novmbrī tika sabojāti divi sakaru kabeļi. Zviedrijas ekonomiskajā zonā tika bojāts "C-Lion-1" sakaru kabelis starp Somiju un Vāciju un Zviedriju un Lietuvu savienojošais telekomunikāciju kabelis "Arelion". Ir aizdomas par Ķīnas kuģa "Yi Peng 3" iesaisti kabeļu bojāšanā.

NATO ir piekritusi palielināt savu klātbūtni Baltijas jūrā pēc Somiju un Igauniju savienojošā zemūdens elektrokabeļa "EstLink 2" bojāšanas, kas ir jaunākais kabeļu un cauruļvadu bojājums, ko reģionā izraisījuši kuģi ar saitēm Krievijā un Ķīnā.

Eiropas Savienība paziņoja, ka pastiprina zemūdens kabeļu aizsardzības pasākumus, uzlabojot informācijas apmaiņu un izmantojot jaunas tehnoloģijas bojājumu noteikšanai un remonta iespēju paplašināšanai.