Aicina noteikt PVN samazināto likmi farmaceitiskajiem pakalpojumiem

Minētā prasība ir sagatavota kā daļa no nozares pārstāvju priekšlikumiem VM, lai uzlabotu jauno zāļu uzcenojuma reformu, kas stājās spēkā 1.janvārī un paredz atteikties no procentuālā uzcenojuma mehānisma lieltirgotavām un aptiekām. Reforma paredz vienu fiksētu uzcenojumu visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu, fiksētu uzcenojumu trijās cenu grupās aptiekām, kā arī virkni citu izmaiņu.

Nozares pārstāvji ierosina paplašināt arī kompensējamo medikamentu grozu, paplašinot diagnožu grupas un medikamentu skaitu. Tāpat nozare aicina VM virzīt grozījumus regulējumā, lai aptiekām nebūtu papildu izmaksas, piemērojot samazināto PVN likmi farmaceitiskajiem pakalpojumiem.

Lai tiktu samazināta PVN likme zālēm un paplašināts kompensējamo medikamentu grozs, paplašinot diagnožu grupas un medikamentu skaitu.

Aicina Veselības ministriju (VM) virzīt grozījumus regulējumu, lai aptiekām nebūtu papildu izmaksas, piemērojot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi farmaceitiskajiem pakalpojumiem

Vienlaikus sagatavotajos priekšlikumos ministrija aicināta garantēt vismaz trīs mēnešu pārejas periodu, lai aptiekas spētu pielāgoties jaunajiem nosacījumiem.

Tāpat priekšlikumos minēta nepieciešamība diferencēt apgādes izmaksas dažādiem medikamentiem, ņemot vērā īpašās prasības to uzglabāšanai un pārvadāšanai.

Viens no ierosinājumiem ir arī veikt ražotāju cenu politikas izvērtējumu, publiskot ražotāju cenas un ieviest kontroles mehānismus, lai ieviestu ražotāju uzcenojumu griestus un nepieļautu nepamatotu cenu kāpumu. Sagatavots arī priekšlikums pārskatīt noteiktos maksimālos izmaksu griestus aptiekām un apgādes uzņēmumiem, lai tie segtu reālās izmaksas, paredzot regulāru indeksāciju.

Nozare aicina arī atcelt prasību ražotāju cenas pielīdzināt Lietuvas un Igaunijas līmenim, jo virknē gadījumu šo prasību nav iespēju izpildīt pašas valsts piemēroto nodevu dēļ. Tāpat minēta nepieciešamība atcelt esošo regulējumu par ražotāju cenu piedāvāšanu publiskajos iepirkumos, jo šo prasību nav iespējams nodrošināt, ja ražotājs nepiedalās publiskajā iepirkumā.

Līdztekus sagatavotajos priekšlikumos minēts, ka nepieciešams apsvērt iespēju noteikt ražotājam pienākumu zāles kompensācijas sistēmā izplatīt par zemāku cenu, ja tiek konstatēts, ka publiskajos iepirkumos ražotāja zāļu cena ir zemāka par kompensējamo zāļu saraksta cenu.

Nozares pārstāvju priekšlikumos atzīmēta arī nepieciešamība novērtēt farmaceita pakalpojumu un noteikt pakalpojuma maksu katrā recepšu zāļu izsniegšanas gadījumā.

Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene minēja, ka decembra pēdējās darba dienās saņemts jaunus līgumus no Nacionālā veselības dienesta (NVD) ar informāciju par sodiem, kurus piemēros, ja no 1.janvāra aptiekās būs konstatēta kāda kļūda, kas neatbildīs jaunajai zāļu uzcenojuma reformai.

"Ministrija nerēķinās ar to, ka jaunā sistēma uzreiz nevar būt ideāla un aptiekām ir vajadzīgs laiks pielāgoties," norādīja Ritene, piebilstot, ka mazākajās aptiekās, kurās nav apjomīgu elektronisko sistēmu, pārcenošana visām zālēm ir jāveic manuāli.

Tāpat Ritene atzīmēja, ka ministrija nav skaidri atbildējusi, kas sedz zāļu piegādes izmaksas no lieltirgotavas līdz aptiekai.

Vienlaikus SIA "Latvijas aptieka" valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis pauda, ka arī ražotāju cenas turpina pieaugt un jau tagad ekonomiskā segmenta medikamenti ir kļuvuši dārgāki.

Savukārt Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens norādīja, ka būtiski samazinātie apgādes uzņēmumu uzcenojumu griesti lielai daļai medikamentu nesedz faktiskās piegādes izmaksas. "Situāciju pasliktina arī 2025.gada budžetā iestrādātie pasākumi, kas akcīzes nodokļa pieauguma degvielai un kurināmajam dēļ ievērojami sadārdzinās transportēšanas un loģistikas pakalpojumus," viņš sacīja.

Nozares pārstāvji skaidroja, ka priekšlikumi sagatavoti, lai novērstu turpmāku situācijas eskalāciju un nodrošinātu zāļu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka valdība 16.jūlijā apstiprināja jauno zāļu uzcenojuma modeli, lai sekmētu recepšu zāļu cenu kritumu.

Zāļu uzcenojumu reforma stājās spēkā šogad 1.janvārī, lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāji izmaiņas varētu redzēt no 2024.gada 1.novembra. Pēc farmācijas nozares paustajiem iebildumiem vairāku mēnešu garumā, tika sperts kompromisa solis, paredzot izmaiņu spēkā stāšanos 1.janvārī.

VM iepriekš aģentūrai LETA minēja, ka aunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Tā vietā ir viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotāvām un fiksēts uzcenojums trīs cenu grupās aptiekām.

Atbilstoši jaunajam zāļu cenu modelim lieltirgotavām par viena recepšu zāļu iepakojuma izplatīšanu noteikts fiksēts uzcenojums 0,5 eiro apmērā. Tāpat ieviesta recepšu apkalpošanas maksa - iedzīvotājiem ir jāsedz 0,75 eiro par recepti, bet vēl 0,75 eiro lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu samaksās valsts. Vienīgajām aptiekām apdzīvotās vietās valsts piemaksās 1,75 eiro.

Ražotāju zāļu cena nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, cena kompensācijas sistēmā jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas.