Apstrādes rūpniecībā šogad var gaidīt izaugsmi, prognozē ekonomisti

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka 2024.gada novembris bija otrais mēnesis pēc kārtas, kad apstrādes rūpniecības izlaide gada griezumā gandrīz nemainījās, pieaugot par 0,3%. Atšķirībā no oktobra datiem, redzamas krasas svārstības mēneša ietvaros apakšnozarēs un apakš-apakšnozarēs.

Daži skaitļi ir tiešām pārsteidzoši, uzsver Strautiņš. Pārtikas pārstrāde novembrī salīdzinājumā ar oktobri auga par 8,5%. Ekonomists skaidro, ka šai nozarei ir raksturīgs stabils ražošanas apjoms, to nevar no mēneša uz nākamo mainīt, teiksim, kuģa nolaišana ūdenī, taču šādu ietekmi var radīt jaunu jaudu iedarbināšana.

Piemēram, ekonomists norāda, ka novembris bijis lielisks zivju pārstrādē. Ražošanas apjoms bija tāds, kāds gandrīz, izņemot 2024.gada jūniju, nav piedzīvots kopš laikiem pirms Krievijas šprotu importa embargo 2015.gadā. Strautiņš atgādina, ka tieši dienu pirms aplūkojamā perioda jeb 2024.gada 31.oktobrī uzņēmums "SyFud" atklāja jaunu zivju pārstrādes rūpnīcu Liepājā.

Tāpat novembris bijis lielisks mēnesis konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanā, apjomam pēkšņi paceļoties ceturto daļu virs vidējā apjoma laikā kopš dižķibeles laikiem, turklāt apakšnozares izlaides līkne šajā ilgajā periodā ir bijusi gandrīz plakana. Strautiņš pieļauj, ka beidzot datos redzama "Orkla" jaunās Ādažu rūpnīcas ietekme.

Labs, bet mēreni labs mēnesis bija arī piena un gaļas pārstrādātājiem. Pateicoties tam visam, novembris pārtikas pārstrādātājiem bija ražīgākais mēnesis kopš 2008.gada aprīļa, bet gada izteiksmē izlaide pieauga par 6,7%.

Pārsteidzoši strauji mēneša laikā ražošana augusi arī kokapstrādē, par 5,7%, tādējādi "aizvelkot" gada pieaugumu līdz 8,9%. Strautiņš uzsver, ka tas ir kopš 2022.gada marta neredzēts skaitlis. No nozares puses nav ziņu par lielu rūpnīcu atklāšanu tieši šobrīd, taču kopējais investīciju līmenis kokapstrādē 2024.gadā bijis patiesi iespaidīgs, pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu pieaugot par 27%, turklāt pēc strauja kāpuma par 48% arī iepriekšējā gadā.

Kokzāģētavās ražošanas apjoms bija lielākais kopš 2022.gada jūlija, un Strautiņš domā, ka tas visdrīzāk ir saistīts ar svārstībām jau esošo jaudu noslodzē, kas divus gadus bijusi zema. Novembris bija veiksmīgs mēnesis arī koksnes tālākpārstrādē, kurā vērojams milzīgs investīciju bums, kas jūtami ietekmēs ekonomikas statistiku šajā un nākamajā gadā, prognozē ekonomists.

Novembrī strauji svārstījās apjomi arī inženierijas nozarēs, norāda Strautiņš. Atšķirībā no koksnes un pārtikas pārstrādes, kurās darbojas ļoti daudz dalībnieku, elektronikā (kritums par 7,6% pret oktobri) un elektrotehnikā (pieaugums par 26,6%) katrā dominē trīs uzņēmumi, tāpēc te daudz lielāka nozīme ir sakritībām, skaidro Strautiņš, norādot, ka tās diemžēl nevar radikāli mainīt kopumā neveiksmīgos aizvadītā gada rezultātus ar metālu saistītajās nozarēs.

Strautiņš atzīst, ka Latvijas rūpniecībai šobrīd pamatīgs balasts ir Eiropas mašīnbūves globālās konkurētspējas pasliktināšanās, taču metālapstrādē un mašīnbūvē ir uzņēmumi, kuriem šobrīd klājas labi un ir tādi, kam klājas diezgan bēdīgi. Ekonomists atgādina, ka kopš iepriekšējo rūpniecības datu publicēšanas medicīnas tehnoloģiju uzņēmums "Light Guide Optics International" paziņoja par līdz šim lielāko investīciju projektu Latgales Speciālajā ekonomiskajā zonā - jaunu ražošanas ēku Līvānos.

Jau veikto investīciju apjoms inženierijas nozarēs pērnā gada janvārī - septembrī bija par 35% lielāks nekā gadu iepriekš, informē Strautiņš. Salīdzinājumā ar vidējo līmeni iepriekšējā desmitgadē jeb 2011.-2020.gadā, investīciju apjoms inženierijas nozarēs pērn varētu būt bijis apmēram trīs reizes lielāks, tāpēc šo nozaru tālākas izredzes ekonomistam šķiet labas.

Visstraujākais kāpums gada izteiksmē novembrī bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, informē Strautiņš. Šīs nozares apgrozījumu veido galvenokārt transportlīdzekļu, arī lidmašīnu apkope, atgādinot par aviācijas nozīmi ekonomikā. Ekonomists norāda, ka šīs nozares apjoms pietuvojies tam, kas bija raksturīgs līdz 2014.gadam, kad vēl daudz lielākā mērogā notika vilcienu un kuģu remonts.

Ļoti strauji jeb par 21,8% gada izteiksmē audzis arī apjoms poligrāfijā, taču tas ir kāpums pret ļoti zemo pērnā gada bāzi, un, salīdzinot ar 2021.gadu, apjoms joprojām mazs, skaidro Strautiņš. Līdzīgi var raksturot situāciju mēbeļu ražošanā, kur novembrī bija kāpums par 14,2% gada griezumā.

Prognozē "Swedbank" ekonomists

"Swedbank" jaunākais ekonomists Ralfs Kalniņš atzīst, ka kopumā 2024.gads apstrādes rūpniecībā bija sarežģīts, tomēr šis gads sācies ar labu vēsti par attīstības tendencēm pērnā gada nogalē. Apstrādes rūpniecības izlaides apjomi kopš pērnā augusta no mēneša uz mēnesi nedaudz uzlabojas.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajos datos redzams, ka nozares izlaide bija par 0,3% lielāka nekā 2023.gada novembrī, un pret 2024.gada oktobri manāms pat 1,5% kāpums. Kalniņš pauž cerību, ka zemākais punkts šajā ciklā tika sasniegts pērnā gada jūlijā, un "esam uz laba skrejceļa izaugsmei 2025.gadā".

Kalniņš akcentē, ka 2025.gads vieš pozitīvas gaidas ražotāju sirdīs - tiek gaidīta labāka situācija gan vietējā, gan eksporta tirgū turpmākajos mēnešos. Apgrozījuma svārstības novembrī nebija lielas, pieredzēts 0,1% kritums pret 2023.gadu, galvenokārt šo kritumu dzina vietējais tirgus (kritums par 1,3%), bet eksporta tirgū, tuvojoties gada beigām, pat manāms neliels apgrozījuma kāpums par 0,6%.

Pērn novembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, par 8,9% kāpa koksnes ražošana. Kalniņš skaidro, ka tas bija būtiskākais pozitīvais devums apstrādes rūpniecības izaugsmei, un šo lēno, bet tomēr stabilo atkopšanos var novērot jau kopš augusta. Iekārtu un ierīču remontā izlaide auga gandrīz uz pusi (par 49,3%), straujš kāpums reģistrēts arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 21,8%). Novembrī pārtikas produktu ražošana pēc vairāku mēnešu krituma uzrādīja izaugsmi pret pērno gadu (par 6,7%), galvenokārt šo izaugsmi dzenot gaļas un zivju rūpniecībai.

Savukārt kritumu pērnā gada novembrī piedzīvoja datoru (par 26,9%) un elektrisko iekārtu (par 2,8%) ražošana. Ievērojami kritās arī dzērienu ražošanas apjoms (par 24,2%). Šis kritums Kalniņam nav pārsteigums, jo apakšnozares jau visu pērno gadu uzrādīja vājāku sniegumu nekā 2023.gadā.

Skaidru bildi par apstrādes rūpniecības sniegumu 2024.gadā varēs redzēt februārī, kad būs apkopoti dati par pērnā gada decembri, norāda Kalniņš. Šobrīd publicētie dati ekonomistam jau ļauj ieskicēt galvenās pērnā gada tendences. Vērojot sniegumu 2024.gada 11 mēnešos, redzams, ka apstrādes rūpniecības izlaide pērn bijusi par aptuveni 3% zemāka nekā 2023.gadā.

Kalniņš skaidro, ka galvenokārt negatīvais devums nāk no lejupslīdes gatavo metālizstrādājumu, datoru un elektrisko iekārtu ražošanā, kā arī mehānismu ražošanā un ar autobūvi saistītajā rūpniecībā. Arī lielākajā ražošanas nozarē - kokapstrādē - gada laikā kopumā nav gājis viegli. To ekonomists skaidro ar vājo būvniecības tirgus aktivitāti Latvijas galvenajās koksnes eksporta partnervalstīs, kā piemēram, Zviedrijā un Lielbritānijā.

Vienlaikus Kalniņš vērš uzmanību, ka "aiz mākoņiem iemirdzas pa saules staram". Ievērojama izaugsme pieredzēta iekārtu remontā, un spēcīgs pozitīvais devums nācis arī no poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas apakšnozares. Lai gan nemetālisko minerālizstrādājumu ražošanā nebija straujākais kāpums, tendence no mēneša uz mēnesi kopš gada sākuma līdz septembrim bija ļoti pārliecinoši augšupvērsta.

Oktobris un novembris gan bija manāmi bēdīgāki mēneši, tomēr "Swedbank" ekonomists prognozē, ka šogad būvmateriālu ražošanas nozare varētu turpināt atgūties. Kalniņš sagaida sasparošanos ES fondu apguvē un izaugsmi būvniecībā. Presē arī ziņots par lielākiem projektiem, kas varētu balstīt nemetālisko minerālu rūpniecības izaugsmi. Piemēram, jau rudenī izskanēja ziņas par to, ka dzelzsbetona posmus vēja turbīnu torņiem jaunajā "Laflora" vēja parkā ražos uzņēmums Latvijā.

No vienas puses, jau šobrīd redzama apstrādes rūpniecības pakāpeniska kārpīšanās ārā no bedres, un 2025.gadā ir cerības redzēt pieprasījuma atgūšanos eksporta tirgos, skaidro Kalniņš. No otras puses, ekonomists atzīst, ka izaicinājumu netrūks. Piemēram, "EstLink2" kabeļa pārrāvums nozīmēs augstākas elektroenerģijas cenu mūsu reģiona ražotājiem. Tā kā šis bojājums ir grūti novēršams, tad ar šo situāciju būs jāsadzīvo līdz pat 2025.gada augustam. Ņemot vērā plānoto desinhronizāciju no BRELL un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu, spiediens uz elektroenerģijas izmaksām varētu būt vēl lielāks.

Kopumā Kalniņš prognozē, ka šis gads apstrādes rūpniecībā varētu būt labāks nekā iepriekšējais.