Ukrainā bez vēsts pazudis kāds karotājs no Latvijas, kurš cīnījās Ukrainas pusē, piektdien, 3. janvārī, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Raidījums: Ukrainā bez vēsts pazudis karotājs no Latvijas
Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka karotājs bez vēsts pazudis pagājušā gada nogalē
Tiek pieļauts, ka, visticamāk, viņš gājis bojā, vēsta LTV avoti Ukrainas bruņoto spēku rindās.
Informāciju par karavīra pazušanu medijam apstiprināja arī Ārlietu ministrijā.
Jau ziņots, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Saeima 2022. gada 28. februārī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi uzsākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos.
Pērnā gada janvārī uz Latviju tika nogādāts kāds 26 gadus vecs latvietis, kurš guva ievainojumus, karojot Ukrainā.
Savukārt 2023. gada 7. novembrī, dzimtenē, Latvijas zemē tika guldīts Ukrainā kritušais brīvprātīgais karavīrs no Latvijas. 28 gadus vecais Vitālijs, dodoties uz Ukrainu, teica, – es braucu jūs aizstāvēt tur, lai jums šeit Latvijā tas nebūtu jāpiedzīvo.
Kā liecina Ukrainas armijas ģenerālštāba publicētā informācija 3. janvārī - Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 793 250 karavīrus. Diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9677 tankus, 20 077 bruņutransportierus, 21 555 lielgabalus un mīnmetējus, 1257 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1032 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 330 helikopterus, 21 249 bezpilota lidaparātus, 3003 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 32 770 automobiļus un autocisternas, kā arī 3675 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.