Ombuds nesaskata likuma pārkāpumus Latvijas Radio 5 raidījumā par nebināriem cilvēkiem (6)

Ombuds saistībā ar šo raidierakstu pērnā gada novembra izskaņā saņēma divus iesniegumus. Pirmajā iesniegumā iesniedzējs lūdza "apturēt nepilngadīgo psihiskai veselībai kaitīga satura izplatīšanu un popularizēšanu sabiedriskajā medijā". Iesniedzēja ieskatā, "jaunieši, kas veidojuši šī raidījuma pirmo epizodi, nevar tikt uzskatīti par atbildīgiem normatīvo aktu neatbilstīga satura radīšanā, bet atbildību un sodu ir jāsaņem pieaugušajiem, proti, medija vadītājiem, kuri ir akceptējuši un pieļāvuši dezorientējoša satura izplatīšanu publiskajā telpā vērstu uz nepilngadīgo auditoriju".

Savukārt otrajā iesniegumā iesniedzējs lūdza ombudu izvērtēt, vai raidieraksts atbilst SEPLP likuma mērķim un tajā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasībām, kā arī Latvijas sabiedrības interesēm un kopīgajam labumam.

Ombuds izvērtēja iesniegumu saturu, iepazinās ar iesniegumos norādītās raidieraksta epizodes saturu, kā arī uzdeva jautājumus Latvijas Radio galvenajai redaktorei Anitai Braunai par raidieraksta ideju, mērķi un satura tapšanas procedūru. Tāpat Apsalons iepazinās ar pie Latvijas Radio galvenās redaktores atbildēm pievienoto klīniskā, veselības un konsultatīvā psihologa Artūra Zarembas atzinumu, kas sniegts Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas vārdā.

Līdztekus ombuds izpētīja SEPLPL, Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma plānu 2024.gadam, Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.-2027.gadam, Bērnu tiesību aizsardzības likumu.

Kā skaidroja Brauna, raidieraksta ideja tika iesniegta Latvijas Radio 5 izsludinātajā eksperimentālo podkāstu konkursā 2024.gada pavasarī, un konkursa komisija lēma dot iespēju idejas autoram to īstenot, jo nebināri cilvēki Latvijas medijos ir maz atspoguļoti, pausts atzinumā. Podkāsta idejas autors un vadītājs Mailo Mēness skaidrojis, ka raidierakstam ir vairāki mērķi. Viens no tiem ir konkrētas sabiedrības grupas - nebināru personu un transpersonu - reprezentācija sabiedriskajā medijā, sniedzot informāciju par tās pastāvēšanu un atbalstot šādus cilvēkus. Līdztekus raidieraksta mērķis ir veicināt iekļaujošas valodas veidošanos.

Ombuds, izvērtējot minētos normatīvos aktus, saņemtās atbildes, raidieraksta saturu, savā atzinumā norāda, ka viņš neatzīst raidieraksta saturā SEPLPL likuma mērķa un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējā stratēģiskā mērķa pārkāpumus, jo, kā norāda Apsalons, diskutablu tēmu izgaismošana ir ne tikai sabiedrisko mediju tiesības, bet arī pienākums, lai īstenotu savu atbildīgumu sabiedrības priekšā. Tādu jautājumu aktualizēšana, kas kādai sabiedrības daļai var šķist nepieņemama un uz kuriem ir sagaidāma kritiska pretreakcija, ļauj sabiedrībai izvērtēt un noteikt vārda brīvības, kā demokrātijas pamatvērtības, robežas, pauž Apsalons.

Ombuds neatzīst raidieraksta saturā SEPLP likuma 3. pantā noteikto sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu profesionālās darbības pamatprincipu pārkāpumus, atzīstot, ka Latvijas Radio sniegtā argumentācija ir pietiekama raidieraksta satura veidošanai un publiskošanai saskaņā ar likuma 3. pantā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem.

Vienlaicīgi ombuds atzīst, ka viedokļu daudzveidības un objektivitātes, un neitralitātes principu pilnīgai ievērošanai būtu nepieciešams rast iespēju Latvijas Radio 5 programmā paust savu atšķirīgo redzējumu arī tai sabiedrības daļai, kuru viedokli pārstāv iesnieguma iesniedzējs.

Tāpat ombuds neatzīst Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksa, kā arī Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju pārkāpumus.

Kā liecina atzinums, Apsalons neatzīst, ka raidieraksta saturā nebūtu ievērotas sabiedrības intereses un kopējais labums, jo "sabiedrības interesēs ietilpst arī informētība par sabiedrībā pastāvošo daudzveidību un dažādajiem viedokļiem". Ieguvējs no tiesībām publiski paust savu atšķirīgo viedokli ir katrs sabiedrību veidojošais indivīds, pauž ombuds.

Ombuds atzinumā norāda, ka viņš nav pilnvarots vērtēt raidieraksta atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasībām, jo ombuds pārrauga sabiedrisko mediju sniegto pakalpojumu atbilstību SEPLPL 1. pantā noteiktajam mērķim un 3. pantā noteiktajiem sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem, ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus par sabiedrisko mediju programmu un pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem, kā arī pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

Reizē, izvērtējot atzīto, ombuds iesaka izskatīt iespēju papildināt raidieraksta ciklu ar raidījumu, atspoguļojot to sabiedrības grupu viedokļus, kuras nebinaritātes tēmas izklāstā saskata apdraudējumu savām interesēm.