Valdošajai koalīcijai lēmums par vienota kandidāta virzīšanu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu būtu jāpieņem agrāk par kandidātu izvirzīšanas gala termiņu, kas noteikts 31.janvārī, aģentūrai LETA vērtēja "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Kandidāti uz Latvijas Bankas prezidenta amatu aizvien neesot uzrunāti
Politiķis norādīja, ka darbā pie jaunā bankas prezidenta amata kandidāta kļūdas pieļaut nevar. "Nedrīkst atlikt uz pēdējo brīdi," piebilda Jurēvics.
Saeimas frakcijas vadītājs sacīja, ka pēc kandidātu izvirzīšanas jābūt pietiekamam laikam, lai sabiedrība varētu novērtēt kandidātus un viņi varētu iepazīstināt ar savu redzējumu par Latvijas Bankas attīstību un makroekonomisko situāciju.
"Kandidātam jāspēj pildīt savus pienākumus, tai skaitā saistībā ar Eiropas Centrālo banku, un jābūt atbilstošiem valsts drošības iestāžu prasībām," par nākamo kandidātu sprieda Jurēvics.
Viņš uzskata, ka, partijām mācoties no iepriekšējām kļūdām, ir visi priekšnoteikumi, lai atrastu spēcīgu kandidātu ar labu reputāciju, kurš spētu iegūt ne tikai Saeimas vairākuma, bet arī plašāka deputātu loka atbalstu. "Ja opozīcija nevēlēsies konstruktīvi iesaistīties, primārais ir vienoties koalīcijas ietvarā. Es gan vēlētos, lai šāda amatpersona gūtu plašāku Saeimas atbalstu," viņš piebilda.
Jurēvics apgalvoja, ka pašlaik nekādi kandidāti uz Latvijas Bankas prezidenta amatu nav uzrunāti. Darbs pie jaunā prezidenta meklējumiem varētu sākties nākamnedēļ, kad Saeima uzsāks ziemas sesiju.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam varēs virzīt līdz 31.janvārim.
Jaunas kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja, jo valdošā koalīcija nespēja panākt vienprātību šajā jautājumā.
Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.
Saeima 2020.gada 5.martā Kāli ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā uz piecu gadu termiņu, kas sākās 2020.gada 13.martā. Kālis strādā Latvijas Bankā kopš 1998.gada. No 2001.gada līdz 2007.gadam viņš bija Latvijas Bankas valdes loceklis, atbildot par finanšu informācijas sagatavošanu un sniegšanu un iekšējās kontroles sistēmas darbību un risku vadību, savukārt no 2007.gada līdz 2020.gadam viņš bija Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs.
Neievēlot Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudējusi balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.
ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.
Latvijas Bankas likumā teikts, ka līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa sākumam Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, izņemot ECB Padomes locekļa pienākumus, pildīs Saeimas noteikts amatā esošs Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, bet viņa prombūtnes laikā - Saeimas noteiktā Latvijas Bankas prezidenta vietnieka noteikts Latvijas Bankas padomes loceklis.