Aģentūra LETA jau ziņoja, ka jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam varēs virzīt līdz 31.janvārim.
Jaunas kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja, jo valdošā koalīcija nespēja panākt vienprātību šajā jautājumā.
Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.
Saeima 2020.gada 5.martā Kāli ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā uz piecu gadu termiņu, kas sākās 2020.gada 13.martā. Kālis strādā Latvijas Bankā kopš 1998.gada. No 2001.gada līdz 2007.gadam viņš bija Latvijas Bankas valdes loceklis, atbildot par finanšu informācijas sagatavošanu un sniegšanu un iekšējās kontroles sistēmas darbību un risku vadību, savukārt no 2007.gada līdz 2020.gadam viņš bija Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs.
Neievēlot Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudējusi balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.
ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.
Latvijas Bankas likumā teikts, ka līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa sākumam Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, izņemot ECB Padomes locekļa pienākumus, pildīs Saeimas noteikts amatā esošs Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, bet viņa prombūtnes laikā - Saeimas noteiktā Latvijas Bankas prezidenta vietnieka noteikts Latvijas Bankas padomes loceklis.