Par 2025.gada gliemezi izvēlēts baltais vīngliemezis

Baltais vīngliemezis ir balts ar brūnām joslām, kuras variē no dažām ļoti smalkām līdz vairākām platām un tumšām joslām. Čaulas virsma tam ir gluda ar ļoti smalku un regulāru svītrojumu.

Pašlaik arvien vairāk tiek aktualizēta informācija par invazīvo sugu kaitīgumu, taču Malakologu biedrība vēlas skaidrot, ka ne katra ievestā suga kļūst par kaitēkli. Galvenais iemesls ir piemērotu biotopu trūkums. Sugām, kuras kļūst par kaitēkļiem, parasti ir raksturīgas tā sauktās vidusmēra gliemežu dzīves vides prasības, proti, mitra augsne, pietiekams noēnojums, pietiekama lakstaugu un citu organisko vielu barības bāze.

Baltais vīngliemezis ir pielāgojies dzīvei gliemežiem netipiskās vietās - sausos, atklātos un saulainos biotopos, bet noteikti ar kaļķainu augsni. Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē to uzskatīja tikai par Latvijā iespējamu sugu. Tagad atrastas jau vairākas vietas, kur tas dzīvo tieši uz dzelzceļa uzbērumiem, kurus parasti veido no dolomīta šķembām. Tur šim gliemezim ir piemērots biotops - saule, sausums un kaļķaina augsne.

Malakologu biedrībā pieļauj, ka šo gliemežu izplatīšanās notikusi ar cilvēka palīdzību - rasas stundās gliemeži meklējuši patvērumu gaidāmajai karstajai dienai. Tādas vietas bija zem vilcieniem un citiem transportlīdzekļiem. Gliemeži nezināja, ka tiks aizvesti pat simtiem kilometru tālu.

Tieši tāda situācija ir ar balto vīngliemezi. 2008.gadā pat tika veikts izmēģinājums. Vairāki baltie vīngliemeži tika ielaisti parastā dārzā ar parastām dobēm, pārsvarā graudzālēm. Līdz vasaras beigām to skaits samazinājās, tie varbūt izklīda, slēptuves meklējot, bet nākamajā gadā vairs nebija atrodami, ja nu vienīgi tie varētu iedzīvoties kādā akmens dārzā ar dolomīta plāksnēm un īpaši sastādītām graudzālēm. Tātad šie gliemeži nevar kļūt pa Latvijas dārzus apdraudošiem kaitēkļiem, skaidro Malakologu biedrībā.

Gan parka vīngliemeži, gan citi vīngliemeži ir agrāk vai vēlāk Latvijā ievestas sugas, uzsver biedrībā.

Malakologu biedrība aicina ziņot par šo gliemežu atradumiem, ievietojot bildes un stāstu par atradumu "Facebook" grupā "Malakologi un draugi". Tādējādi, iespējams, nelielajam atradņu skaitam pievienosies vēl kāda jauna atradne.