Video ⟩ Aiz priekškara: Šā gada lielais nezināmais – miera sarunas

Lai gan Kremļa saimnieks savā Jaungada uzrunā ne reizi nepieminēja nedz karu, nedz Ukrainu, nedz Rietumus, tomēr pietiekami zīmīgi ir tas, ka 2025.gadu Putins pasludināja par Tēvzemes aizstāvju gadu, pieminot, ka "mēs esam nacisma uzvarētāju pēcnācēji".

Šā gada lielākais nezināmais, protams, ir iespējamās miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju ar ASV vistiešāko līdzdalību. Gan krievi, gan ukraiņi jau ir pateikuši, ka viņus neapmierina pamiers un konflikta iesaldēšana.

Kremļa veiksmes un neveiksmes

Iezīmējot aizvadītā gada mezgla punktus, jāatgādina bez pārsteigumiem notikusī Putina "pārvēlēšana", Krievijas politiskās opozīcijas līdera, politieslodzītā Alekseja Navaļnija nogalināšana Krievijas cietumā īsi pirms paredzētās politieslodzīto apmaiņas ar rietumvalstīm, Maskavas piepilsētas Krasnogorskas koncertzālē "Crocus City Hall" 22.martā notikušais terorakts, kurā nogalināti 137 cilvēki. Terora aktā krievi, protams, vainoja ukraiņus un britu specdienestus, neraugoties uz Rietumu iepriekš izteikto brīdinājumu, ka šādu terora aktu gatavo teroristiskā organizācija "Islāma valsts", kas arī uzņēmās atbildību par notikušo.

Nevar nepieminēt "Telegram" īpašnieka Pāvela Durova arestu Parīzē, par kuru daži analītiķi izteicās, ka tas ir pielīdzināms Krievijas armijas "sakaru priekšnieka arestam"; Krievijai sāpīgo un pazemojošo Sīrijas diktatora Bašara al Asada režīma krišanu; ukraiņu īstenoto Krievijas Kurskas apgabala ieņemšanu; kā arī Rietumu atļauju Ukrainai veikt triecienus pa Krievijas teritoriju ar to piegādātajiem ieročiem.

Savukārt par nosacītu Krievijas veiksmi var dēvēt tai visnotaļ labvēlīgos Gruzijas parlamenta vēlēšanu rezultātus un, protams, jauno kodolraķeti "Orešņik".

Propagandisti valsts televīzijā demonstrēja video grafiku, kurā attēlots triecienos Ukrainai izmēģinātās raķetes "Orešņik" lidojuma laiks uz lielākajām Eiropas galvaspilsētām - 20 minūtes līdz Londonai un Parīzei, 15 minūtes līdz Berlīnei un 12 minūtes līdz Varšavai. Propagandisti ļoti aktīvi uzsvēra, ka "brīdinājuma zvans skan nevis Ukrainai, bet Rietumiem".

Neskaidrās miera sarunas

Pašlaik nav iespējams prognozēt, kā iespējamās miera sarunas izvērtīsies praktiski, taču līdzšinējā Kremļa retorika ir visai zīmīga. Proti, Putins visu aizvadīto gadu ir tēlojis miera balodi un paziņojis, ka Krievija nekad neesot atteikusies no miera sarunām, taču vienlaikus Kremlis ir izvirzījis tādus noteikumus, kas faktiski ir līdzvērtīgi Ukrainas kapitulācijai un nav ukraiņiem pieņemami.

Vispirms jau Putins paziņoja, ka nerunās ar pašreizējo Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, jo atlikto vēlēšanu dēļ viņu nevarot uzskatīt par leģitīmu prezidentu. Līdztekus krievu priekšnoteikums ir Ukrainas "neitralitāte", ar to saprotot nepievienošanos NATO, kā arī ukraiņu karaspēka aiziešana no krievu okupētajām teritorijām - Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas.

Turklāt, kā uzsvēra Putins, ukraiņiem jāaiziet no visām minētajām teritorijām, ieskaitot tās daļas, kuras krievi nekontrolē.

Protams, svarīgs un ukraiņiem nepieņemams nosacījums ir "režīma maiņa", ar to saprotot krievu apstiprinātu Ukrainas vadību.

Tikmēr Zelenskis kā daļu no sava "uzvaras plāna", kas tika atklāts oktobrī, ierosināja, ka kaujās rūdītais Ukrainas karaspēks varētu aizstāt ASV spēkus Eiropā pēc kara ar Krieviju beigām. Tāpat viņš piedāvāja Rietumiem iespēju veikt kopīgus ieguldījumus, lai izmantotu Ukrainas dabas resursus, tostarp urānu, grafītu un litiju. Šādi stratēģiskie resursi, brīdināja Zelenskis, "vai nu stiprinās Krieviju, vai Ukrainu un demokrātisko pasauli".

Viens no Ukrainai smagākajiem punktiem miera sarunās līdztekus iespējamajai teritoriju zaudēšanai ir dalība NATO un drošības garantijas. No vienas puses, Krievija ir paziņojusi, ka nekad nepieļaus Ukrainas dalību aliansē, jo tas esot Krievijas drošības jautājums, no otras puses, arī pašā aliansē nav vienprātības par Ukrainas dalību tajā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vienā no savām uzstāšanās reizēm ir skaidri paudis Kremļa nostāju: "Tā kā NATO ilgstošā paplašināšanās bija viens no galvenajiem Ukrainas krīzes cēloņiem, Ukrainas nepievienošanās statusa nodrošināšana joprojām ir viens no speciālās militārās operācijas mērķiem, kas jāsasniedz."

Turklāt Krievija arī paziņojusi, ka tā nekad nepiekritīs miera nosacījumiem, kas paredz Ukrainas pievienošanos NATO tālākā perspektīvā.

"Lai gan pagājušā gada jūlijā tika paziņots, ka Ukraina ir uz "neatgriezeniska ceļa uz pilnīgu eiroatlantisko integrāciju, tostarp dalību NATO", alianse ir sašķelta, un ASV un Vācija vēl neatbalsta ielūguma izsniegšanu. Prezidents Zelenskis ir norādījis, ka gadījumā, ja dalības piedāvājums tiktu attiecināts uz visu valsti Ukrainas starptautiski atzītajās robežās, viņš būtu gatavs pieņemt, ka tas sākotnēji attiektos tikai uz Kijivas kontrolē esošo teritoriju. Tas varētu izbeigt kara "karsto posmu", ļaujot diplomātiskajam procesam risināt jautājumu par Ukrainas galīgajām robežām. Taču, viņaprāt, šāds piedāvājums vēl nav izteikts," raksta BBC.

"Ir ļoti svarīgi, lai būtu spēcīgas, juridiskas un praktiskas garantijas," 12.decembrī Ukrainas sabiedriskajai raidorganizācijai norādīja Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Viņš sacīja, ka Ukrainas nesenā pagātne ir atstājusi rūgtu mantojumu, jo "diemžēl pēc mūsu pieredzes visas garantijas, kas mums bija līdz šim, nesniedza drošību". Bez konkrētiem mehānismiem, kas ir līdzīgi kolektīvās aizsardzības koncepcijai, ko iemieso NATO dibināšanas līguma 5.pants, starptautiskie ārpolitikas eksperti baidās, ka nekas cits nevarēs novērst vēl vienu Krievijas uzbrukumu Ukrainai.

Kā BBC atzina domnīcas "Chatham House" Ukrainas nodaļas vadītāja Orisija Luceviča, Zelenskis apzinās, ka viņš nevar piekrist tikai "kailam pamieram" bez drošības garantijām.

NBC norāda, ka, "mainoties apstākļiem, arī Zelenska publiskie paziņojumi ir mainījušies, tagad uzsverot nepieciešamību pēc ilgtermiņa drošības, kas ir svarīgāka pār teritoriālo kontroli. Ukrainas prezidentam esot gatavākam uz sāpīgāku piekāpšanos, viņš ir izrādījis lielāku vēlmi risināt sarunas par kara beigām. Šī uzskatu maiņa notiek pēc iepriekšējiem paziņojumiem, ka Ukrainas spēja padzīt Krievijas karaspēku no sagrābtajām teritorijām ir maz ticama". Krievija šobrīd uzskata, ka tai miera sarunās ir priekšrocības gan militārā, gan politiskā ziņā, uzsver NBC.

Diemžēl pesimistisks tonis ieskanas arī radio "Brīvā Eiropa" atbildē uz jautājumu, vai karš šogad beigsies. "Ja beigas nozīmē ilgstošu miera līgumu, atbilde ir nē, saka daudzi analītiķi - daļēji tāpēc, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins to nevēlas, neatkarīgi no tā, ko viņš apgalvo, ja vien tas neatstāj Maskavu ar zināmu dominējošo stāvokli pār Ukrainu, kas ir nepieņemami Kijivai un tās atbalstītājiem ārvalstīs," uzskata medijs.

Kremlis noskaņots agresīvi

Kamēr Putins tēloja balto tēvu attiecībā uz miera sarunām ar Ukrainu, tikmēr viņa ideoloģiskie rokaspuiši (Vladimirs Solovjovs, Sergejs Mihejevs, Andrejs Guruļovs, Vitālijs Tretjakovs, Igors Korotčenko u.c.) visu aizvadīto gadu skandināja, ka Ukrainai kā valstij nav tiesību pastāvēt, jo tā vienmēr būšot drauds Krievijai. Ukraina esot mākslīgs Ļeņina veidojums, tās valstiskumam neesot pamata, un vispār Ukraina esot Krievijas "vēsturiskās zemes".

Pašreizējai Ukrainai tiek pārmesta nacisma ideoloģijas atdzimšana, bezdievība un sātanisms.

Krievi savos propagandas raidījumos rādīja izdomātus viltus sižetus gan par bērnu seksuālu izmantošanu Ukrainā, gan geju un lesbiešu "uzvaras gājieniem", gan baznīcu "apgānīšanu".

Savukārt Zelenskis tika pasludināts par "savas tautas slepkavu", "narkomānu", Hērodu Lielo, kas nodarbojas ar jaundzimušo nokaušanu, šādi norādot uz jauniesaucamo vecuma sliekšņa pazemināšanu līdz 18 gadiem. Visi "kremlini" vienā mutē apgalvoja, ka pie Ukrainas iznīcības esot vainojams Zelenskis, kurš, skaidra lieta, ir tikai ASV marionete.

Līdztekus, lai arī Ukrainas valstiskuma diskreditācija bija viens no Kremļa ideologu pamata vēstījumiem, propagandisti sabiedrībai klāstīja, ka īstais un patiesais Krievijas karš, protams, ir pret "izvirtušajiem" Rietumiem, kurā agresorvalsts uzstājas kā kristīgās civilizācijas glābēja.

Tā, piemēram, propagandistu naratīvs par ukraiņu veiktajiem uzbrukumiem Brjanskai un Kurskai ar Rietumu tālas darbības raķetēm bija šāds:

nekaunīgie Rietumi eskalē situāciju, provocē Krieviju, kaut arī paši "ukranacistu" uzbrukumi bija nekaitīgi, jo "mūsu pretgaisa aizsardzības sistēma diskreditēja amerikāņu un britu tālas darbības raķetes".

Raidījuma "60 minūtes" vadītājs Jevgeņijs Popovs liekulīgi "iestājās" par nabaga ukraiņu tautu un gaudās, ka NATO izvēlas mērķus Krievijā, ukraiņi tiem uzbrūk, bet kā sekas - tiek izpostīta Ukrainas energoinfrastruktūra.

Tāpat krievi par vainīgajiem saistībā ar Maskavā sprādzienā nogalināto Krievijas armijas ģenerālleitnantu, Krievijas armijas pretradiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības karaspēka priekšnieku Igoru Kirilovu nozīmēja britu specdienestus. Krievi nekādā veidā nav gatavi pieņemt un atzīt, ka viņu ģenerāļa nogalināšanu ir izplānojuši "nožēlojamie" ukraiņi, kuriem taču nav ne kaujas spēju, ne kapacitātes ko tādu paveikt.

Cita lieta, ka ukraiņi bija vienkārši izpildītāji, taču atzīt, ka viņi varētu būt operācijas "smadzenes", krieviem šķiet pārāk pazemojoši. Tādēļ visa propagandistu varza ar skandalozo Vladimiru Solovjovu priekšgalā steidza paziņot, ka aiz šīs slepkavības nestāv kaut kāda Ukraina, bet gan britu specdienesti un tajā visā esot "jūtams anglosakšu rokraksts".

Acīmredzami Krievijas sabiedrībai pārdot ideju, ka vareno krievu ģenerāli likvidēja Rietumu specdienesti, propagandistiem šķiet pieņemamāk, nekā atzīt, ka aiz tā stāv ukraiņi.

Līdz ar to propagandisti jau aizrunājās tiktāl, ka visi britu specdienestu pārstāvji, kas piedalījās Kirilova slepkavības organizēšanā, ir likumīgs Krievijas mērķis un krieviem vispār būtu jārīkojas līdzīgi kā Izraēlas "Mossad", kas veica tā sauktās nacistu medības.

Kopumā jāteic, ka aizvadītais gads propagandistiem pagāja paaugstinātā ideoloģiskās agresijas temperatūrā, izsakot kodoldraudus un solot noslaucīt Eiropu no zemes virsas. Bešā nepalika arī Baltija, par kuru odiozais propagandists Solovjovs ne reizi vien izteicās, ka iebrukums Baltijas valstīs nebūtu ļaunprātība, bet gan šo valstu "atbrīvošana" no "nacistiem". Īpaši aktīvs Latvijas diskreditēšanā bija kādreizējais eiroparlamentārietis no Latvijas Andrejs Mamikins, kurš gan meloja, ka Latvijā notiek "bada dumpji", gan stāstīja, ka mūsu valstī atdzimst fašisms, vienlaikus apgalvojot, ka gan Tallina, gan Rīga izsenis ir bijušas krievu pilsētas.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024