PSKUS pilotprojektā ieviesīs jaunas sirds un asinsvadu slimību diagnostikas metodes

Pilotprojektā tieksies ieviest trīs veidu diagnostikas metodes dažādu grupu pacientiem - Balona pulmonālo angioplastiju (BPA) hroniskas trombemboliskas plaušu hipertensijas (HTEPH) pacientiem, ģenētisko diagnostiku pacientiem ar smagu hiperlipidēmiju, kā arī FFRct diagnostikas metodi pacientiem pēc perifēro asinsvadu revaskularizācijas, norāda slimnīcā.

HTEPH ir reta, bet nopietna slimība. Šobrīd Latvijā HTEPH pacientiem ir pieejama tikai medikamentozā terapija, kuras efektivitāte ir ierobežota, īpaši smagākajos gadījumos, uzsver slimnīcā.

Savukārt BPA ir minimāli invazīva metode, kas palīdz atjaunot plaušu artēriju normālu darbību. Šī procedūra ir starptautiski atzīta kā droša un efektīva HTEPH ārstēšanas stratēģija, norāda PSKUS.

Par BPA ieviešanu un realizāciju atbildīgs būs kardiologs, Stradiņa slimnīcas Reto slimību kabineta vadītājs, Latvijas PH/HTEPH centra vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Andris Skride, kura vadībā veikti iepriekšējie šīs procedūras pētījumi.

Tāpat pilotprojekta laikā tiks testēta jauna, uz ceturtās paaudzes sekvencēšanas tehnoloģiju balstīta ģenētiskās diagnostikas pieeja.

Tās testēšana tiks veikta divos posmos. Pirmajā posmā PSKUS Apvienotajā laboratorijā tiks identificēti ģenētisko variantu gēni, kuru izmaiņas visbiežāk izraisa ģimenes hiperholesterinēmiju. Savukārt otrajā posmā tiks veikta visa genoma sekvencēšana Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC), lai izvērtētu citus paaugstināta holesterīna līmeņa iemeslus, ja pirmā posma rezultāti nesniedz diagnozi.

Projekta īstenotāji cer, ka šī pieeja ļaus samazināt testa izmaksas un paātrināt diagnostiku, padarot to pieejamu plašākam pacientu lokam. Slimnīcā uzsver, ka testi ļaus uzsākt agrīnu un efektīvu diagnostiku un terapiju gan pacientiem, gan viņu ģimenes locekļiem, veicot kaskādes skrīningu.

Vienlaikus izmeklējums būs pieejams uz vietas Latvijā un nebūs nepieciešams nosūtīt asins paraugus uz ārzemju laboratorijām, uzsver slimnīcā. Kā norāda PSKUS, ģenētiskā testēšana līdz šim Latvijā bijusi pieejama tikai ierobežotā apjomā un augsto izmaksu dēļ bieži netiek veikta.

Hiperholesterinēmijas ģenētiskās diagnostikas pilotprojekta ekspertu grupas vadītājs ir Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs, Latvijas Universitātes (LU) Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks un eksperts lipīdu jautājumos, profesors Gustavs Latkovskiskas.

Līdztekus pilotprojekta laikā tiks ieviesta neinvazīva diagnostikas metode FFRct, kas ļauj precīzi noteikt koronārās artērijas bojājumu anatomisko un hemodinamisko nozīmīgumu. Šīs diagnostikas rezultāti ļaušot savlaicīgi plānot nepieciešamo ārstēšanu, piemēram, koronāro angioplastiju vai šuntēšanu, norāda slimnīcas pārstāvji.

Projekta laikā plānots šo metodi piemērot pacientiem pēc perifēro asinsvadu operācijām, kā arī izvērtēt metodes efektivitāti un ekonomisko lietderību. Diagnostikas procesā tiks iesaistīta dažādu ekspertu komanda, kas nodrošinās ārstēšanas plānu pacientiem ar kritisko ekstremitāšu išēmiju un miega artērijas stenozi.

Pilotprojekta ekspertu grupas vadītājs slēptas koronārās išēmijas neinvazīvas diagnostikas metodes jomā ir asinsvadu ķirurgs, Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, LU profesors Dainis Krieviņš.

PSKUS akcentē, ka sirds un asinsvadu slimības ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā un ik gadu no tām mirst aptuveni 15 000 cilvēku.

Slimnīcas speciālisti uzsver, ka pilotprojekta laikā testēto pakalpojumu iekļaušana valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā ļautu uzlabot pacientu veselību un ārstēšanas iespējas Latvijā, kā arī sniegtu būtiskus ekonomiskus ieguvumus.

Pilotprojektu īsteno PSKUS Zinātniskais institūts, BMC un pacientu biedrība "ParSirdi.lv".

Pilotprojekts īstenots ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta "Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija" laikā.

Projekta kopējās izmaksas no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem ir 1 622 261 eiro.