Arī Latvija rosinās veikt regulārus zemūdens kabeļu sistēmu drošības risku novērtējumus

Pagājušā gada 26.septembrī ANO 79. Ģenerālās Asamblejas laikā ASV Valsts Departaments informēja, ka 15 valstis un Eiropas Savienība (ES) veica kopīgu paziņojumu par zemūdens kabeļu drošību un noturību globāli digitalizētā pasaulē.

Kopīgais paziņojums uzsver, ka zemūdens kabeļi spēlē noteicošu lomu lielu informācijas un datu apjomu pārraidē. Pieprasījums pēc zemūdens kabeļiem un atbalsta infrastruktūras ir pieaudzis, jo nepārtraukta savienojamība ir kļuvusi nepieciešama tirdzniecībai un digitālajai izaugsmei visās pasaules ekonomikas nozarēs.

Paziņojumā akcentēts, ka paļaušanās uz zemūdens kabeļiem ir saistīta ar būtiskiem riskiem, tai skaitā tīšu vai netīšu kabeļu bojājumu risku, kā arī komunikāciju un datu pārraides drošības pārkāpumu riskiem. Zemūdens kabeļu drošības, noturības un integritātes aizsargāšana ir svarīga globālajai komunikācijai, valstu ekonomiskajai izaugsmei un attīstībai.

Kopīgais paziņojums definē pieejas principus, uz kuriem būtu jābalstās, lai nodrošinātu zemūdens kabeļu infrastruktūras izvēršanas, remonta un uzturēšanas drošību, uzticamību, sadarbspēju, ilgtspēju un noturību.

Cita starpā tiek minēta starptautiskā sadarbība un koordinācija plānojot, izvietojot, ekspluatējot un remontējot zemūdens kabeļus, kā arī industrijas paraugprakšu pielietošanu visā kabeļu kalpošanas laikā.

Tāpat izteikts mudinājums zemūdens kabeļtīklu pakalpojumu, ekspluatācijas un apkopes sniedzējiem nodrošināt pārredzamas īpašumtiesības, partnerības un korporatīvās valdības struktūras. Ierosināts veikt regulārus kabeļu sistēmu drošības risku novērtējumus, kā arī ieviest datu riska mazināšanas sistēmas un pārraidāmo datu drošības pasākumus.

ĀM norāda, ka paziņojuma izvērtēšanas laikā tika veiktas neformālas konsultācijas ar tiem atsevišķiem Latvijas sakaru uzņēmumiem, kas vai nu paši ekspluatē vai lieto īrētus zemūdens kabeļus, lai vērtētu to interesi par iesaistīšanos starptautiskajā sadarbībā uz paziņojumā minēto principu bāzes. No uzņēmumiem saņemtais vērtējums bijis pozitīvs.

Ņemot vērā 2024.gada 17.novembrī un 18.novembrī notikušos zemūdens kabeļu pārrāvumus Baltijas jūrā, ĀM rosina Latvijai pievienoties šim starptautiskajam kopīgam paziņojumam par zemūdens kabeļu drošību un noturību globāli digitalizētā pasaulē un par to informēt gan ASV valdību, gan visas kopīgam paziņojumam pievienojušos valstu valdības.

LETA jau rakstīja, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pēdējo trīs gadu laikā Baltijas jūrā vairākkārt ir bojāta zemūdens infrastruktūra.

Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos 17.novembrī un 18.novmbrī tika sabojāti divi sakaru kabeļi. Zviedrijas ekonomiskajā zonā tika bojāts "C-Lion-1" sakaru kabelis starp Somiju un Vāciju un Zviedriju un Lietuvu savienojošais telekomunikāciju kabelis "Arelion". Ir aizdomas par Ķīnas kuģa "Yi Peng 3" iesaisti kabeļu bojāšanā.

NATO ir piekritusi palielināt savu klātbūtni Baltijas jūrā pēc Somiju un Igauniju savienojošā zemūdens elektrokabeļa "EstLink 2" bojāšanas, kas ir jaunākais kabeļu un cauruļvadu bojājums, ko reģionā izraisījuši kuģi ar saitēm Krievijā un Ķīnā.

ES paziņoja, ka pastiprina zemūdens kabeļu aizsardzības pasākumus, uzlabojot informācijas apmaiņu un izmantojot jaunas tehnoloģijas bojājumu noteikšanai un remonta iespēju paplašināšanai.