LZA nosauc pērnā gada lielākos sasniegumus Latvijas zinātnē

Teorētiskās zinātnes jomā izcelti teorētiskie modeļi materiālzinātnes un enerģētikas jomā, kas veicina zināšanas par jaunu materiālu izstrādi un to izmantošanas potenciālu enerģijas ieguves avotu tehnoloģijās, piemēram, saules enerģijas tehnoloģijās. Pētnieki piedāvā jaunu metodi, lai precīzi noteiktu supravadītspējas pārejas temperatūru nelīdzsvarotības apstākļos, paplašinot fundamentālās zināšanas par supravadītāju īpašībām.

Tos izstrādājuši pētnieki no Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta, Teorētiskās ķīmijas institūta un "Jilin" universitātes Ķīnā. Par paveikto publicēti 13 zinātniskie raksti augsta līmeņa pētnieciskajos žurnālos.

Kā sasniegums izcelts arī LU Juridiskās fakultātes profesores Daigas Rezevskas pētījums, kas izvirza jaunu tiesību teoriju - mūsdienu tiesību teoriju, raksturīgu demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajai sistēmai.

Pieeja, ko attīsta autore, piedāvā saikni starp tiesību teoriju un demokrātisku tiesisko sistēmu, kas balstīta uz tiesiskuma un cilvēka cieņas principiem. Pētījums izstrādā teoriju par vispārējiem tiesību principiem, kas palīdzēja Latvijai veikt pāreju no totalitārās tiesību sistēmas uz demokrātiju un iekļauties Eiropas Savienībā.

Profesores piedāvātā teorija sniedz instrumentus taisnīguma nodrošināšanai un stiprina sabiedrības uzticību tiesiskajai sistēmai, par grāmatas nozīmi tiesību teoriju attīstībā klāsta LZA. Tā arī palīdz starptautiskam lasītāju lokam izprast Latvijas tiesisko sistēmu un tās vērtības.

Kā unikāls tiek minēts izdevums "Latvijas mākslas vēsture I: Aizvēsture un viduslaiki 9.g. t. pr. Kr. - 1562", kas aptver Latvijas teritorijā radīto mākslu un arhitektūru no aizvēstures līdz viduslaiku beigām.

Šī perioda mantojums dažādās jomās "tik plaši un daudzpusīgi" aplūkots pirmo reizi, atzīmē LZA. Pētnieki rakstīja par būvmākslas sākotni, pilsētbūvniecību, sakrālo arhitektūru un tēlotāju mākslu, viduslaiku pilīm un pilsētu aizsargmūriem, keramiku, tekstilmākslu, metālmākslu, agrīno vēsturisko stilu lietišķo mākslu.

Sējuma zinātniskā redaktore ir Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta (LMA MVI) vadošā pētniece Elita Grosmane. Izdevuma tapšanā piedalījās arī LZA akadēmiķe Ieva Ose, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieces Baiba Dumpe un Irita Žeiere, arheoloģe un mākslas zinātniece Baiba Vaska un mākslas zinātnieks Imants Lancmanis.

Kā ceturtais sasniegums tiek atzīmēta autobiogrāfija "Frīdrihs Berhards Blaufūss. Dzīvesgājums", ko veidoja un tulkoja no vācu valodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica. Viņa autobiogrāfijas manuskriptu atklāja Unitātes arhīvā Hernhūtē, kur tas glabājies vairākus gadsimtus. Tas sagatavots publicēšanai sadarbībā ar Halles piētisma pētniecības centra vadītāju Holgeru Caunšteku un pētnieku Tomasu Grūnevaldu.

LZA autobiogrāfiju raksturo kā personisku un subjektīvu, tai pašā laikā pārlaicīgi uztveramu tekstu par cilvēka attiecībām ar Dievu un savas sūtības meklējumiem pasaulē. Tas esot nozīmīgs avots medicīnas, reliģijas, arhitektūras un citu nozaru vēstures pētniekiem.

Lietišķās zinātnes jomā Latvijā izstrādāta augsta ātruma datu pārraides sistēma ar tieši modulētu kvantu kaskāžu lāzeru tehnoloģiju gariem infrasarkano viļņu brīvtelpas optiskiem sakariem.

To tapšanā piedalījās pētnieki no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta, Francijas augstskolas "École Normale Supérieure", Parīzes Saklē universitātes, Francijas elektropreču ražotāja "mirSense", Karaliskā Tehnoloģiju institūta Zviedrijā, Zviedrijas pētniecības institūta, Zviedrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Ericsson" un Džedzjanas Universitātes Ķīnā.

Kā sestais sasniegums minēta tehnoloģija, kas spēj izveidot trīsdimensionālu, robotam saprotamu apkārtējās vides aprakstu vārdos. Semantiskā karte ļauj robotam saprast un interpretēt dabiskā valodā dotas komandas. Pētnieki ar tehnoloģiju vēlas veicināt viedu industriālo un mobilo robotu izmantošanu industrijas digitalizācijā, darbam dinamiskos apstākļos un dabiskā valodā izteiktai intuitīvai sadarbībai starp

robotu un cilvēku.

Izmantojot sensorus un marķierus, izveidota un padarīta publiski pieejama apjomīga datu kopa ar trajektorijām dažādās vidēs - pilsētā, pļavās un mežos, dodot arī citiem iespēju izmantot datus, kādi līdz šim nav bijuši publiski pieejami.

Tehnoloģijas izstrādē piedalījās LZA akadēmiķis Modris Greitāns, LZA akadēmiķis Guntis Bārzdiņš, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieki Pēteris Račinskis, Jānis Ārents, Oskars Vismanis un Toms Eduards Zinars. Tehnoloģija radīta sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu.

Zinātņu akadēmijā arī norāda uz Eiropas nesējraķetes "Ariane-6" pirmo lidojumu ar Latvijā izstrādātu kriogēnās izolācijas materiālu. Tā izstrādē Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Polimēru laboratorija ilgstoši sadarbojās ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). Nesējraķetes pirmais lidojums notika pērnā gada vasarā.

LZA norāda, ka kosmisko raķešu konstruktori meklē risinājumus tehnoloģijām un materiāliem, kas nodrošinātu raķetes degvielas tvertņu termoizolāciju. Izolācijas materiālam ir jāiztur krio-trieciens, kas rodas pie ļoti zemām temperatūrām un slodzes, raķetei paceļoties. Arī EKA raķetes "Ariane-6" gan pamatpakāpei, gan augšējai pakāpei kā degviela tiek izmantots sašķidrinātais ūdeņradis un skābeklis, tāpēc bija nepieciešams radīt atbilstošu degvielas tvertņu izolācijas materiālu.

Kā astotais sasniegums izcelta biomimētiska zirnekļa zīda iegūšanas metode, kuras izstrādē piedalījās Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU, RTU un Karolinska institūts Zviedrijā.

Zirnekļu zīds ir viens no izturīgākajiem dabas materiāliem. Biomateriāls izceļas ar unikālu stingrības un elastības kombināciju, kas pārsniedz pat kevlāra un tērauda īpašības. Turklāt tas ir bioloģiski saderīgs un bioloģiski noārdāms, tāpēc uzskatāms par daudzsološu materiālu arī medicīnas un kosmētikas nozarēm. Zinātnieki vairākas desmitgades aktīvi pēta tā īpašības un meklē veidus, kā to atdarināt.

Zirnekļa zīda proteīnu jeb spidroīnu iegūšana no zirnekļiem industriālos apjomos nav iespējama viņu kanibālistiskā un teritoriālā dzīvesveida dēļ. Šis ierobežojums ir veicinājis alternatīvu spidroīnu iegūšanas metožu izstrādi biotehnoloģiskā ceļā.

LZA norāda arī uz jaunu modeli aizkuņģa dziedzera vēža ārstēšanas personalizēšanai. LU zinātnieki ir izveidojuši unikālu mikrofluīdikas ierīci, kas imitē audzēja un asinsvadu mijiedarbību. Tā ļauj labāk modelēt zāļu darbību audzējā, noteikt asinsvadu caurlaidību un biomarķierus, pētīt metastāzes, kā arī pārbaudīt individuālu pacientu audzēju šūnu jutību uz dažādām zāļu terapijām. Šāda sistēma kalpo personalizētas terapijas izstrādei un nākotnē palīdzēs attīstīt efektīvākas ārstēšanas metodes onkoloģijā. Aizkuņģa dziedzera adenokarcinoma ir viens no agresīvākajiem vēža veidiem - aptuveni 90% pacientu, kuriem tas tiek diagnosticēts, zaudē cīņu ar šo slimību piecu gadu laikā. Tas bieži nereaģē uz standarta terapiju, tāpēc ir nepieciešams attīstīt individuālas ārstēšanas pieejas.

Savukārt Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki izstrādājuši kristālinženierijas pieeju pielāgojamu un ilgi spīdošu organisku materiālu izveidei. Šim atklājuma ir arī augsta zinātniskā nozīme, jo varētu likt pārvērtēt līdzšinējos uzskatus par fosforescences datu interpretāciju, vērtē LZA.

Pēdējos 20 gados pieaugusi interese par tādu organisko materiālu iegūšanu, kam būtu raksturīga fosforescence pie istabas temperatūras, jo tos izmanto datu šifrēšanā, šūnu attēlveidošanā, sensoros un optoelektronsikās ierīcēs, norāda LZA.

Īpaši noderīgi šiem mērķiem ir fosforescējošie materiāli, kas izceļas ar ilgstošu izstarotspēju, saderīgu ar cilvēka redzes uztveres ātrumu. Šāda spīdēšana jeb bioluminiscence ir pazīstamā dzīvajā dabā un nodrošina, piemēram, jāņtārpiņu spīdēšanu tumsā. Lai gan fosforiscējoši organiskie materiāli ir lēti un netoksiski, radīt materiālus ar nepieciešamo spīdēšanas ilgumu ir bijusi grūti risināma problēma, atzīmē LZA.

LBTU, Biomedicīnas studiju un pētījumu centra un Helsinku Universitātes pētnieki izpētījuši lauka pupu slimības un "Botrytis" ģints sēņu, kas ierosina nozīmīgāko slimību brūnplankumainību, daudzveidību. Pētījumi papildina zināšanas par jaunu slimību ierosinātāju izplatības iespējām dažādos reģionos, kā arī veicina zinātniski pamatotu augu aizsardzības sistēmu izstrādāšanu, norāda LZA.

Tāpat kā Latvijas zinātnes sasniegums izcelts Dārzkopības institūta pētnieku īstenotais projektu, kurā aprobēta taksonomiskajā iedalījumā balstīta pieeja, lai identificētu augu sugas ar augstu tokotrienolu saturu. Pētniecība rezultējusies 15 zinātniskos rakstos un vienā reģistrētā patentā.

Projekta ietvaros iegūtos rezultātus LZA sauc par "pagrieziena punktu" zināšanās par tokotrienoliem divdīgļlapju augu sēklās, kā arī iegūta vērtīga informācija farmācijas un pārtikas nozarēm.

LZA vērtēja kopumā 47 pieteikumus par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā pērn. No tiem 26 bija dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās un medicīnas un veselības zinātnēs, 16 - humanitārajās un sociālajās zinātnēs, pieci - lauksaimniecības zinātnēs.

Kopīgos pētījumos ar Latvijas izcilākajiem zinātniekiem arvien biežāk iesaistās arī LZA ārzemju locekļi un viesprofesori no citām valstīm, atzīmēja LZA. Šogad konkursā piedalījās vairākas starptautiskas pētnieku komandas.