Slimnīcu biedrība: Piešķirtā nauda nekompensē slimnīcu slodzi

Pēc viņa paustā, ar "minimālu papildu līdzekļu piešķīrumu" ambulatoro pakalpojumu pieejamība šogad tiek samazināta.

Viņš pauda, ka papildu līdzekļi nekompensē minimālās algas pieaugumu - šogad minimālās algas kompensācijas neesot nodrošinātas visa gada garumā, līdz ar to slimnīcam šie līdzekļi "jāatrauj no pacientu aprūpes".

Pēdējā ministrijas sanāksmē Nacionālais veselības dienests (NVD) esot apstrīdējis veselības nozares speciālistu secinājumus, teica Kalējs, uzsverot, ka pakalpojumu plānošanas procesā nevajadzētu apšaubīt nozares speciālistu secinājumus, jo viņi diendienā reāli saskaras ar pacientiem un plāno to ārstēšanu.

Vienlaikus Kalējs informēja, ka pagājušā gada janvārī LSB tikusies ar Veselības ministriju (VM) un norādījusi, ka plānojums stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai pēc būtības "ir nepareizs".

Pēc viņa paustā, aprēķinu NVD veica, balstoties uz nepareizu pacientu skaita aprēķinu, un visu gadu pacientu apjoms pērn bijis lielāks par plānoto, līdz ar to "visa gada garumā bijušas problēmas ar finansējumu".

Viņš arī minēja, ka pērn astoņas reizes notikušas izmaiņas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamās naudas piešķīrumos, savukārt tas ievērojami apgrūtinājis slimnīcu vadītāju darbu, liekot viņiem vairākas reizes par izmaiņām informēt tūkstošiem darbinieku.

"Cietuši arī pacienti - joprojām turpinās pakalpojumu pieraksts ne vien uz nākamo, bet pat uz 2027.gadu, veidojot rindas," uzsvēra biedrības vadītājs.

Kalējs informēja, ka Madonas slimnīca pagājušā gada noslēgumā saņēmusi paziņojumu, ka visas traumatoloģiskās endoprotezēšanas procedūras jāpārtrauc, kā arī to, ka invaliditātes un prognozējamās invaliditātes pacientiem pakalpojumi tiek pārcelti par pusgadu.

LSB vadītājs uzsvēra, ka šāda situācija rada papildu izmaksas, tostarp noslogo labklājības nozares budžetu un neļauj iedzīvotājiem savlaicīgi atgriezties darba tirgū.

Savukārt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes loceklis Modris Ciems aicināja turpmāk pievērsties veselības aprūpes pakalpojumu aprēķinu metodikas pārskatīšanai kopumā, lai ārstniecības iestādēm būtu "skaidri noteikumi".

VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis ministrijas vārdā pauda sapratni par to, ka slimnīcām "ir problemātiski bieži veikt izmaiņas savā darbā". Uršuļskis minēja slimnīcu tīkla attīstības ziņojumu, kas pagājušajā gadā ļāvis piešķirt papildu finansējumu plānveida un citiem prioritāriem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Ministrija ir gatava turpināt sadarboties ar nozari, taču pagaidām ir grūti prognozēt kopējo nozares finansējuma palielinājumu nākamo gadu budžetos, pauda Uršuļskis. Kopumā ministrijā "konceptuāli saprotot, ka primārajai veselībai nepieciešams rast papildu finansējumu, lai palīdzētu speciālistiem efektīvāk strādāt".

Apakškomisijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS) norādīja, ka NVD un VM lūgts sagatavot kopēju apkopojumu par rindām pēc veselības pakalpojumiem reģionos un citviet. Balstoties ziņojuma rezultātos, tālāk tiks izvērtēta iespēja lūgt nākamo gadu budžetu izdevumus veselības aprūpei plānot citādāk.

Līdztekus Kozlovska informēja, ka 4.februārī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā plānots izskatīt Latvijas pilsoņu kolektīvu iesniegumu par plānveida veselības pakalpojumu nodrošināšanu bez rindām.