"airBaltic" padome nepieļauj variantu, ka IPO varētu nenotikt

Viņš skaidroja, ka padome un valde patlaban realizē "airBaltic" stratēģisko plānu, kuru valdība apstiprināja 2022.gadā, tostarp IPO ir viens no soļiem, kam uzņēmums gatavojas, un padome šo procesu uzrauga.

Liepiņš sacīja, ka aviācijas sektoru ietekmē dažādi makro faktori, kas ir jāņem vērā. "Lai izietu biržā ir jābūt labiem tirgus apstākļiem. Iespējams, IPO nevar notikt šā gada pirmajos mēnešos makro faktoru dēļ, bet varbūt otrajā pusē. Tomēr ir jāparāda, ka šajos sarežģītajos apstākļos "airBaltic" spēj realizēt biznesa plānu," pauda Liepiņš.

Viņš arī skaidroja, ka padome ir teikusi akcionāram, ja valsts grib saglabāt noteiktu ietekmi aviokompānijā, iespējams, ir jāparedz līdzieguldījums IPO procesā. "Ir jāparedz šāda iespēja, lai tiktu piesaistīts nepieciešamais finansējums tālākajā biznesa plāna ieviešanā un IPO ir veiksmīgs," sacīja Liepiņš.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Andulis Židkovs sacīja, ka informācija publiskajā telpā nav glaimojoša uzņēmumam, tomēr SM kopā ar kompāniju strādā pie tā, lai IPO notiktu un plāns tiek realizēts. "Mērķis ir piesaistīt privāto kapitālu, nevis valsts finansējumu. Situācija ir sarežģīta, jo nav nosegta negatīvā ietekme no pandēmijas, situācijas Ukrainā un globālās problēmas ar dzinējiem, kas rada zaudējumus. Attiecīgi bez ārējā finansējuma kompānija nevar iet uz priekšu," viņš minēja.

Židkovs sacīja, ka procesā arī ir stratēģiskā investora piesaiste, kas varētu pozitīvi ietekmēt kompānijas iziešanu biržā. Viņš minēja, ja neizdodas piesaistīt privāto kapitālu šādā variantā, ir arī citi varianti, tomēr patlaban mērķis ir piesaistīt privāto kapitālu caur IPO procesu.

Ekonomists Guntars Vītols norādīja, ka ideālākajā gadījumā nākotnē "airBaltic" izdosies pārdot, tomēr izskan varianti, ka varbūt valstij būtu jāiegulda. "Mani bažīgu rada tas, ka vajag pateikt skaidri, ka nauda no valsts nebūs. Valdībai tas ir jāpasaka," norādīja Vītols.

Savukārt ekonomists Jānis Ošlejs viņam nepiekrita, norādot, ka, pamatojoties uz "airBaltic" padomes priekšsēdētāja Klāva Vaska teikto, brīdī, kad notiek akciju emisija, iespējams, būtu nepieciešama valsts nauda. "Valdībai ir jāpasaka kopā ar investoru, ka valsts investēs biržas laidienā. Ja valdība stāvēs aiz "airBaltic", tiks pavilkti līdzi investori. Valdībai vajag pateikt, ka atbalstīsim "airBaltic". Varbūt to naudu nevajadzēs, bet nevajag teikt, ka nebūs nauda," viņš minēja.

TVNET jau vēstīja, ka pirmdien, 6.janvārī, valdošās koalīcijas partijas vēl nelēma, vai uzstāt uz "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa nomaiņu, tā vietā nolemjot gaidīti akcionāru sapulces lēmumus.

"airBaltic" akcionāru sapulcē šogad 21.janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos.

Ministrs uzsvēris, ka "airBaltic" ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.

"Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos," rakstījis Briškens.

"airBaltic" 2025.gadu sāka ar paziņojumu, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.

"airBaltic" vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas - uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru. Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas - uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes - uz Rodu.

Pēc šī aviokompānijas paziņojuma Briškens sociālajos tīklos paziņoja, ka ir uzdots "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.

Vienlaikus Briškens pauda, ka "airBaltic" vadībai, tostarp Gausam un padomes priekšsēdētājam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai "airBaltic" darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.

Gauss sacīja, ka situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, un aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts.

Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Neoficiāla informācija liecina, ka par "airBaltic" stratēģisko investoru varētu kļūt Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

"airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.