Tramps atgriežas Baltajā namā – ko gaidīt ekonomikā?!

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā oktobra Pasaules ekonomikas ziņojumā veicis aplēses par priekšvēlēšanu laikā Trampa piedāvātās ekonomikas politikas ietekmi uz bāzes prognozēm.

Šādu simulāciju rezultāti parasti ir ļoti atkarīgi no scenārija pieņēmumiem[1], konkrēti šajā gadījumā – no tarifu apjoma un pārējās pasaules atbildes reakcijas, kas nav zināma, tomēr simulācija skaidri parāda virzienu, kā šādi lēmumi var vidējā termiņā ietekmēt ekonomikas izaugsmi.

SVF simulācijas rezultāti rāda, ka tarifu celšana, tirdzniecības nenoteiktības kāpums un migrācijas ierobežošana bremzēs ekonomikas izaugsmi gan eirozonā un Ķīnā, gan pašā ASV (skatīt 1. attēlu). Tirdzniecības karos uzvarētāju nav. Lai gan Tramps cer, ka, sadārdzinot importa preces, būs iespēja veicināt vietējo ražošanu, tomēr mūsdienu sarežģītās piegāžu ķēdes ļoti apgrūtina iespējas noteikt tarifus tā, lai patiešām šādu rezultātu sasniegtu. Iepriekšējās Trampa prezidentūras laikā noteiktie tarifi neveicināja lielāku vietējo ražošanu, un ASV preču tirdzniecība bilance kopš tā laika ir kļuvusi tikai negatīvāka (skatīt. 2. attēlu).

Reģioni vai valstis, kuras Trampa tirdzniecības politika varētu skart vairāk

Lai noteiktu valstis vai reģionus, kurus ASV tirdzniecības politikas pārmaiņas varētu skart visvairāk, var skatīties vēsturē. Pirmās Trampa prezidentūras pieredze liek domāt, ka lielākajām bažām par iespējamajiem tarifiem vajadzētu būt valstīm, kurām ir lielākais preču tirdzniecības pārpalikums ar ASV. Pārliecinoši lielākais šāds pārpalikums ir Ķīnai (skatīt 2. attēlu), seko Meksika, Vācija, Japāna un Kanāda. Meksika un Kanāda, kurām ar ASV ir brīvās tirdzniecības līgums (USMCA), jau saņēmušas publisku ziņu no Trampa, ka, sākot ar viņa pirmo dienu prezidenta amatā, tām tiks noteikti tarifi 25 % apmērā. Arī Ķīnu sagaida tarifi no pirmās Trampa prezidentūras dienas, kas gaidāma 20. janvārī, tomēr nav skaidrs tarifu apjoms. [1]

Vienlaikus šāds vienkāršs skatījums neko daudz nepasaka par iespējamo ietekmi. Nosakot jaunus tarifus vienai valstij vai kādai preču grupai, gala rezultātā ietekmes kanāli mēdz neaprobežoties ar šo vienu valsti vai preču grupu. Iepriekšējās Trampa prezidentūras laikā, kad ASV noteica jaunus importa tarifus Ķīnas precēm, Ķīna ne tikai atbildēja ar saviem tarifiem ASV precēm, bet arī ļāva savam valūtas kursam vājināties un tādējādi mīkstināja tarifu ietekmi uz saviem ražotājiem. Tajā pašā laikā netieša negatīvā ietekme no ASV tarifiem Ķīnas precēm varētu veidoties arī uz valstīm, kas eksportē preces uz Ķīnu. Vājāka juaņa sadārdzinās Ķīnas importa preces, un līdz ar to pieprasījums var mazināties. Lielākie eksportētāji uz Ķīnu ir ASV, Dienvidkoreja, Japāna un Austrālija. Saskaitot Dienvidaustrumāzijas valstu eksporta apjomu, kopā to vērtība dolāru izteiksmē pārsniedz atsevišķu attīstīto valstu eksporta apjomus, savukārt pašām Dienvidaustrumāzijas valstīm šī eksporta nozīme ekonomikā ir vēl lielāka nekā attīstītajām valstīm. Uz Ķīnu pārsvarā tiek eksportētas elektronikas, mašīnbūves iekārtas, minerāli un lauksaimniecības preces.

Eirozonas tirdzniecības saites ar ASV

Eirozonas tirdzniecības pārpalikums ar ASV ir liels. Valstu griezumā skatoties, lielākais tirdzniecības pārpalikums ar ASV ir Vācijai, Īrijai un Itālijai, savukārt tirdzniecības deficīts –Nīderlandei un Beļģijai (skatīt 3. attēlu).

Vācijas galvenās eksporta preces uz ASV ir automašīnas un to daļas, dažādas mašīnbūves iekārtas un ķīmiskās preces. Tādi zīmoli kā "BMW", "Mercedes-Benz", "Audi" un "Volkswagen" ir guvuši atzinību arī ASV auto pircēju vidū. Savukārt atpazīstamākie augsto tehnoloģiju mašīnbūves iekārtu eksportētāji ir "Siemens" un "Bosch". No Vācijas importētās mašīnbūves iekārtas ASV pēc tam izmanto tādos sektoros kā būvniecība, enerģija un rūpniecība. Vācijas lielākie ķīmisko un farmācijas preču eksportētāji ir "BASF", "Bayer" un "Merck", kas eksportē gan dažādus ķīmijas izstrādājumus, gan zāles. Arī Itālija papildina eirozonas automašīnu un mašīnbūves iekārtu eksportu uz ASV gan ar savām luksusa klases automašīnām, gan smagajām automašīnām. ASV izplatīti ir arī Itālijas augstās modes un luksusa preču zīmoli "Gucci", "Prada", "Versace" utt. Tāpat ASV ir pieprasītas arī Itālijas pārtikas industrijas ražotās preces.

Īrijas tirdzniecības pārpalikums saistīts lielākoties ar farmācijas produktu tirdzniecību un lielo starptautisko uzņēmumu, to skaitā tehnoloģijas milžu "Apple", "Google", "Microsoft" un "Facebook", izvēli minimizēt nodokļus un reģistrēt Īrijā gan savu galveno biroju Eiropas Savienībā, gan intelektuālā īpašuma tiesības. Autoratlīdzības un licenču maksas, ko par intelektuālo īpašumu maksā ASV uzņēmumi savām meitsabiedrībām Īrijā, tiek statistikā uzskaitītas kā Īrijas eksports uz ASV.

Lielākais tirdzniecības deficīts eirozonā ar ASV ir Nīderlandei un Beļģijai, bet tas lielākoties skaidrojams ar to ģeogrāfisko atrašanās vietu un lielajām Roterdamas un Antverpenes ostām, kur mēdz pienākt preces, kuras paredzēts reeksportēt tālāk uz citām valstīm. Galvenās importa preces no ASV ir enerģijas izejvielas. Pēc kara sākuma Ukrainā un Eiropas Savienības daļējas atteikšanās no Krievijas gāzes, sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV ir palielinājušās, kas redzams arī Nīderlandes un Beļģijas tirdzniecības bilancēs.

Skatoties kopumā eirozonā sektoru griezumā, var redzēt, ka galvenais tirdzniecības pārpalikums veidojas mašīnu un transporta aprīkojuma dēļ un ķīmisko un saistīto preču sektoros (skatīt 4. attēlu). Tāpēc eksperti investīciju bankās lēš, ka tarifi visvairāk varētu skart Eiropas automašīnu ražošanu un citus rūpniecības sektorus, kam jau šobrīd Krievijas sāktā kara Ukrainā, pieaugošās Ķīnas konkurences un zaļā kursa dēļ neklājas viegli.

Ietekme uz Latviju

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras tautsaimniecībā tirdzniecība ar citām valstīm spēlē nozīmīgu lomu. Tiešā tirdzniecība ar ASV Latvijai nav liela, tāpēc attiecībā uz Latviju spēcīgākā būtu netiešā ietekme caur galvenajām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm. Vācija ir svarīga Latvijas tirdzniecības partnervalsts, kuras 2025. gada izaugsmes prognozes jau pirms Trampa uzvaras vēlēšanās bija vājas, un iespējamie tirdzniecības kari tās izaugsmes iespējas neuzlabo.

Vienlaikus atsevišķi pētījumi, kas analizē iepriekšējā ASV un Ķīnas tirdzniecības kara ietekmi uz tieši neiesaistītajām valstīm, rāda, ka ietekme uz eksportu dažādās valstīs atšķiras un ir arī ieguvēji. ASV un Ķīnas savstarpēji ar tarifiem aplikto preču eksports no citām valstīm, kas nav tieši iesaistītas tirdzniecības karā, auga straujāk nekā ar tarifiem neaplikto preču eksports.[2]

Latvijas eksporta tendences

Latvijas reālais preču eksports jau kādu laiku stagnē. Šajā ziņā neesam unikāli, bet tas ir mazs mierinājums (skatīt 5. attēlu). Pandēmijas laikā reālais preču eksports auga strauji, tomēr karš Ukrainā šo izaugsmi apstādināja. Pandēmijas laikā īpaši liels pieprasījums bija pēc koksnes produktiem, kas būtiski kāpināja Latvijas preču eksporta apjomu. Šobrīd tas ir zemāks. Arī lauksaimniecības raža citus gadus ir bijusi labāka. Kopumā šobrīd visu Baltijas valstu eksportētāji cieš no vāja ārējā pieprasījuma.

Analizējot detalizētāk Latvijas eksporta rezultātus, var secināt, ka sākam zaudēt tirgus daļas tirgos, kur jau eksportējam (konkurētspējas efekts – skatīt 6. attēlu). To daļēji varētu skaidrot ar darbaspēka izmaksu pieaugumu Latvijā, kas pēdējos gados bijis ļoti straujš. Vienlaikus pieprasījums pēc tām preču grupām, ko mēs ražojam, šobrīd samazinās (produkta efekts – skatīt 6. attēlu). Papildus vēl mūsu preču noieta tirgi šobrīd nav visstraujāk augošie (tirgus efekts – skatīt 6. attēlu).

Iespējas Latvijas eksporta izaugsmes veicināšanai

Eksporta palielināšanai Latvijai vajadzētu aktivizēt iekšējās darba tirgus rezerves un kopumā veicināt darbaspēka pieejamību. Tāpat Latvijai vajadzētu vairāk orientēties uz straujāk augošiem tirgiem un radīt tirgum pievilcīgākus produktus. Jau kādu laiku var novērot, ka globālā preču tirdzniecība stagnē, savukārt pakalpojumu eksports strauji palielinās, ko veicina straujā tehnoloģiju attīstība. Jāatzīst gan, ka šī pakalpojumu globalizācija notiek no zemas bāzes, tomēr tai ir liels potenciāls turpināt strauji augt. Skatoties uz pakalpojumu eksportu Baltijas valstīs redzam, ka kopš 2019. gada mūsu Baltijas kaimiņiem ar pakalpojumu eksportu klājas labāk (skatīt 7. attēlu). Lietuvas panākumu atslēga ir bijusi finanšu jaunuzņēmumu piesaistīšana, savukārt Igaunijas IKT sektors ar saviem vienradžiem "Bolt", "Pipedrive" un daudziem citiem uzņēmumiem nerada jautājumus, kas nodrošina pakalpojumu eksporta izaugsmi.

Lai mazinātu šo pakalpojumu izaugsmes atpalicību, nepieciešams turpināt straujāk attīstīt iedzīvotāju digitālās prasmes, uzlabojot esošā darbaspēka kvalitāti, kā arī atvieglot kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, padarot Latviju pievilcīgāku arī ārvalstu uzņēmumiem. Nepieciešams arī aktīvāk meklēt eksporta iespējas straujāk augošos tirgos, kur jau šobrīd palīdzīgu roku sniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta programmas.

-------------------------------------------------------------

[1] SVF izvēlētais analīzes scenārijs paredz, ka tirdzniecības politikas saspīlējumi novedīs pie pastāvīgiem tarifiem, sākot ar 2025. gada vidu, un ietekmēs nozīmīgu apjomu no globālās tirdzniecības. Tirdzniecības plūsmas starp ASV, eirozonu un Ķīnu tiks apliktas ar 10 % tarifu. Papildus 10 % tarifi preču tirdzniecībai abos virzienos tiktu noteikti starp ASV un pārējo pasauli.

Attiecībā uz nenoteiktību SVF scenārijs paredz, ka līdzīgi kā 2018./2019. gadā pēc ASV tarifu noteikšanas palielināsies nākotnes tirdzniecības politikas nenoteiktība, sākot ar 2025. gada vidu. Tiek pieņemts, ka augstākas nenoteiktības rezultātā ASV kopējās investīcijas samazināsies par 4 %, salīdzinot ar bāzes prognozi. Šāds investīciju samazinājums būtu divas reizes vairāk nekā iepriekšējā nākotnes tirdzniecības politikas nenoteiktības uzplaiksnījuma laikā 2018./2019. gadā. Tiek pieņemts, ka arī eirozonā ietekme uz investīcijām būtu tāda pati kā ASV, savukārt pārējos reģionos, ieskaitot Ķīnu, samazinājums būtu uz pusi mazāks. Negatīvā ietekme no tirdzniecības politikas nenoteiktības turpinātos līdz 2027. gadam. Savukārt attiecībā uz migrācijas ierobežošanu SVF paredz, ka neto migrācijas samazināšanās ASV samazinātu darbaspēku līdz 2030. gadam par 1 %, savukārt eirozonā neto migrācijas samazināšanās samazinātu darba tirgu par 0.75 %, salīdzinot ar bāzes prognozi.

Avoti

Peter Hoskins. Trump vows tariffs on Mexico, Canada and China on day one. BBC, 26.11.2024.

Pablo Fajgelbaum, Pinelopi Goldberg, Patrick Kennedy, Amit Khandelwal. The ‘bystander effect’ of the US-China trade war. 19.06.2024.