Šodienas redaktors:
Jānis Tereško
Iesūti ziņu!

Foto Elektroenerģijas pārvades tīklam pieslēdz Latvijā pirmo sinhronā kompensatora staciju (1)

Raksta foto
Foto: Evija Trifanova/LETA

Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir noslēdzošais Baltijas energoneatkarības projekts, ceturtdien, 9. janvārī, Latvijā pirmā sinhronā kompensatora pieslēgšanas pasākumā Grobiņā sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Ar šo projektu pilnībā tiks sarautas saites ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām un Baltija integrēsies ar Eiropas Savienības (ES) energosistēmām.

Irklis uzsvēra, ka neatkarība nav kaut kas, kas ir pašsaprotams, tostarp valsts neatkarība, sabiedrības neatkarība un arī energoneatkarība.

Vienlaikus Latvijas neatkarībā un energoneatkarībā vienmēr esam gājuši roku rokā ar Baltijas kaimiņiem, tāpat arī pēdējo 20 gadu laikā stiprināta Baltijas energoneatkarība, sacīja Irklis.

Ceturtdien pieslēgtais sinhronais kompensators uzturēs stabilu frekvenci un ritmu sistēmā, kā arī tas nebūs vienīgais - Baltijā būs kopumā deviņi sinhronie kompensatori.

Runājot par pirmā sinhronā kompensatora atrašanos Grobiņā, Irklis sacīja, ka šāda izvēle nav nejauši - Grobiņa ir tuvu Liepājai, kur enerģētika vienmēr ir attīstījusies.

Tāpat arī viens no sinhrono kompensatoru uzdevumiem ir stabilizēt frekvenci, ņemot vērā mainīgo atjaunīgo ģenerāciju - "šī ir svarīga lieta ne tikai no sinhronizācijas viedokļa, bet arī nākotnē domājot par ģenerāciju," uzsvēra Irklis.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) pauda cerību, ka iedzīvotāji neizjutīs sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, kas gaidāma jau pēc 29 dienām.

Melnis akcentēja, ka šis ir viens no retajiem projektiem, kas tiek paveikts laikā, arī iekļaujoties finansiālās robežās, neskatoties uz inflāciju un piegādes šķēršļiem.

"Šis apstiprina to, ka varam realizēt lielus projektus," sacīja Melnis, norādot, ka šobrīd nevienam nav šaubu, ka 2009.gadā pieņemtais lēmums par pieslēgšanos Eiropas tīklam ir bijis pareizs un vajadzīgs.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons uzrunā sacīja, ka gaidāmā sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu un sinhronā kompensatora uzstādīšana ir nozīmīgs notikums ne tikai Latvijas enerģētikas nozarei, bet arī visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Vēstnieks uzsvēra, ka Liepājā tika atklāts pirmais elektriskais tramvajs Baltijā, 1960.gadā tika nodota ekspluatācijā pirmā starpsistēmas elektropārvades līnija ar Igauniju, kā arī tieši Grobiņā 2014.gadā tika uzsākta Kurzemes loka valsts infrastruktūras projekta galvenā daļa.

"Neraugoties uz iepriekšējiem panākumiem, kas gūti, viena saikne ar pagātni ir saglabājusies," sacīja Robinsons.

Sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu ir nozīmīgs solis, kas ir cieši saistīts ar Latvijas neatkarību - ne tikai enerģētikas, bet arī ekonomikas neatkarību un valsts drošību, atzīmēja Robinsons, uzsverot, ka sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu sniegs labumu Latvijas iedzīvotājiem gadu desmitiem.

"Latvijas tautai viena no pēdējām okupācijas perioda paliekām ir nozīmīgs pagrieziena punkts, un mēs zinām, ka Maskava nevilcināsies izmantot jebkuru iespēju, lai mēģinātu destabilizēt NATO sabiedroto," sacīja Robinsons.

Viņš uzsvēra, ka tieši tāpēc tīkla sinhronizācija ar sabiedrotajiem ir tik būtiska Latvijas nacionālajai drošībai.

Liepājas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija") uzsvēra, ka sinhronizācija simbolizē Baltijas valstu vienotību.

Viņš sacīja, ka sinhronā kompensatora uzstādīšana un sinhronizācija arī Liepājai ir nozīmīgs projekts, jo tas radīs pamatu justies daudz drošāk, tostarp arī nākotnes investīcijas plānos.

"Sinhronizācija vairos mūsu pilsētu un novadu attīstības potenciālu," sacīja Ansiņš.

Savukārt "Siemens Energy" Ziemeļvalstu un Baltijas valstu viceprezidents Joakims Lāgerholms sacīja, ka sinhronais kompensators ir svarīgs puzles gabaliņš, lai atslēgtos no Krievijas kontrolētā BRELL tīkla un spētu sinhronizēties ar Eiropas tīklu.

"Tas ļaus tīklam pieslēgt papildu atjaunojamās enerģijas Latvijā, un tas ļaus arī nodrošināt zaļāku un veselīgāku nākotni mums visiem," sacīja Lāgerholms.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiek uzstādīti sinhronie kompensatori - trīs katrā valstī.

Sinhrono kompensatoru staciju izbūve ir daļa no pārvades sistēmas infrastruktūras pastiprināšanas, kas nepieciešama Baltijas energoneatkarības projekta - sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu - īstenošanai.

Sinhronā kompensatora stacija Grobiņā ir pirmā, kas pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades tīklam. Līdz gada beigām tīklam tiks pieslēgtas arī stacijas Ventspilī un Līksnā.

Katras sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda būs 100 reaktīvie megavoltampēru (MVAr) un nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 megavoltampērsekundes (MVAsec).

Kopējās investīcijas sinhrono kompensatoru uzstādīšanā ir 114 miljoni eiro, no kuriem 75% veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējums.

AST norāda, ka Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

Tāpat projektā veiktie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.

Jau ziņots, ka kopš 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmā. Lai tos novērstu, Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pievienošanās Eiropas sistēmai notiks teju gadu agrāk, nekā sākotnēji plānots, proti, šogad no 7.februāra līdz 9.februārim.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Svarīgākais
Uz augšu