Liepājas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija") uzsvēra, ka sinhronizācija simbolizē Baltijas valstu vienotību.
Viņš sacīja, ka sinhronā kompensatora uzstādīšana un sinhronizācija arī Liepājai ir nozīmīgs projekts, jo tas radīs pamatu justies daudz drošāk, tostarp arī nākotnes investīcijas plānos.
"Sinhronizācija vairos mūsu pilsētu un novadu attīstības potenciālu," sacīja Ansiņš.
Savukārt "Siemens Energy" Ziemeļvalstu un Baltijas valstu viceprezidents Joakims Lāgerholms sacīja, ka sinhronais kompensators ir svarīgs puzles gabaliņš, lai atslēgtos no Krievijas kontrolētā BRELL tīkla un spētu sinhronizēties ar Eiropas tīklu.
"Tas ļaus tīklam pieslēgt papildu atjaunojamās enerģijas Latvijā, un tas ļaus arī nodrošināt zaļāku un veselīgāku nākotni mums visiem," sacīja Lāgerholms.
Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiek uzstādīti sinhronie kompensatori - trīs katrā valstī.
Sinhrono kompensatoru staciju izbūve ir daļa no pārvades sistēmas infrastruktūras pastiprināšanas, kas nepieciešama Baltijas energoneatkarības projekta - sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu - īstenošanai.
Sinhronā kompensatora stacija Grobiņā ir pirmā, kas pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades tīklam. Līdz gada beigām tīklam tiks pieslēgtas arī stacijas Ventspilī un Līksnā.
Katras sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda būs 100 reaktīvie megavoltampēru (MVAr) un nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 megavoltampērsekundes (MVAsec).
Kopējās investīcijas sinhrono kompensatoru uzstādīšanā ir 114 miljoni eiro, no kuriem 75% veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējums.