Par Libānas prezidentu ievēlēts armijas komandieris Žozefs Auns

Otrajā balsošanas kārtā Auns ieguva 99 no 128 deputātu balsīm.

Pirmā balsošanas kārta, kas notika ceturtdienas rītā, beidzās bez rezultātiem, jo Auns ieguva tikai 71 no nepieciešamajām 86 balsīm.

Pirmajā balsošanas kārtā Irānas atbalstītā šiītu grupējuma "Hizbollah" un ar to saistītās kustības "Amal" pārstāvji par Aunu nebalsoja.

"Šodien sākusies jauna fāze Libānas vēsturē," pēc zvēresta nodošanas paziņoja jaunievēlētais prezidents, piebilstot, ka viņš būs augstākais valsts ierēdnis, kura pienākumos ir aizstāvēt konstitūciju.

"Mēs investēsim armijā, lai kontrolētu un aizsargātu robežas dienvidos un veiktu to demarkāciju austrumos un ziemeļos, apkarotu terorismu, īstenotu starptautiskās rezolūcijas un novērstu Izraēlas uzbrukumus," savā inaugurācijas runā uzsvēra Auns.

Viņš piebilda, ka strādās, lai nodrošinātu valsts monopolu uz ieročiem un neļautu iejaukties tiesu darbā.

Libānā "nav imunitātes noziedzniekiem un korumpētām personām, nav vietas mafijai, narkotiku kontrabandai vai naudas atmazgāšanai," uzsvēra Auns.

Libāna bez valsts galvas ir jau ilgāk nekā divus gadus, un šis bija jau 13.mēģinājums ievēlēt prezidentu.

Iepriekšējais prezidents Mišels Auns, kuru ar Žozefu Aunu nekādas radniecības saites nesaista, amatu atstāja 2022.gada oktobrī.

Kopš tā laika valsts galvas pienākumus pildīja premjerministrs Nadžibs Mikati.

Tikmēr daži parlamenta deputāti, kas balsošanā atturējās, apgalvo, ka bija nepieciešami konstitūcijas grozījumi, lai varētu izvirzīt Auna kandidatūru.

Šobrīd konstitūcija liedz prezidenta amatā ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ieņēmusi kādu augstu valsts amatu.

Kā armijas komandieris Auns šobrīd ir arī atbildīgs par novembrī noslēgtā pamiera uzraudzīšanu starp "Hizbollah" kaujiniekiem un Izraēlu.

Auns, kas piektdien kļūs 61 gadu vecs, pārstāv maronītu kristiešu kopienu.

Tiek runāts, ka viņš bijis kandidāts, kam priekšroku devušas ASV un Francija, kā arī vairākas ietekmīgas arābu valstis, tajā skaitā Saūda Arābija un Katara.

Libānā pastāv dziļas plaisas starp reliģiskajām kopienām, tāpēc jau desmitgadēm ilgi vara starp tām institucionālā līmenī tiek dalīta. Prezidents vienmēr pārstāv kristiešus, premjera amats pienākas sunītam, bet parlamenta spīkers ir šiīts.

Maronītiem pienākas arī armijas komandiera amats, un Auns jau ir piektais bijušais virspavēlnieks prezidenta amatā. Tomēr pēc pilsoņkara, kas ilga no 1975. līdz 1990.gadam, prezidenta pilnvaras ir ierobežotas.

Tomēr "Hizbollah", kas bauda Libānā lielu ietekmi, gadiem ilgi spējis uzspiest valstij Irānai un Sīrijas diktatora Bašara al Asada režīmam lojālu prezidentu.

Taču pēc pagājušā gada kara ar Izraēlu un pēc Asada režīma krišanas Sīrijā grupējums ir stipri novājināts.

"Hizbollah" gan līdz pēdējam uzturēja savu kandidātu Suleimanu Franžē, taču trešdienas vakarā viņš savu kandidatūru atsauca, un negaidītā vienošanās par Auns kandidatūru apliecina, ka grupējuma ietekme valstī ir mazinājusies.