Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba
Iesūti ziņu!

Iepriekšējie divi gadi bijuši nepieredzēti silti; bažas par klimata sliekšņa pārkāpšanu (2)

Raksta foto
Foto: Shutterstock

Pēdējos divos gados vidēji pārsniegta 1,5 grādu pēc Celsija skalas globālās temperatūras pieauguma robeža, piektdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S), kas veic klimata novērošanu.

Ekspertu aplēses liecina, ka ilgstošo un līdz šim nepieredzēto karstuma periodu dēļ 2023. un 2024.gadā vidējā temperatūra pasaulē bija par 1,5 grādiem augstāka nekā pirmsindustriālajā laikā.

Dienestā gan uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka pastāvīgi ir pārsniegta 1,5 grādu temperatūras pieauguma robeža, taču ES aģentūra brīdina, ka tas ir bīstami tuvu.

Klimata pārmaiņu brīdinājumos noteiktais 1,5 grādu temperatūras pieauguma slieksnis neattiecas uz vidējo temperatūru atsevišķos gados, bet gan desmitgadēs, taču ES aģentūra uzsvēra, ka arī īslaicīga šī līmeņa pārsniegšana liecina par līdz šīm nepieredzētām cilvēces radītām pārmaiņām, kuru dēļ pasaule arvien biežāk un intensīvāk piedzīvo sausumus, vētras, plūdus un karstuma viļņus.

ES institūcija apstiprināja, ka 2024.gads ir bijis siltākais gads novērojumu vēsturē, pārsniedzot 2023.gada līmeni, un ārkārtēja karstuma ieilgšana ir izraisījusi ekstremālus laikapstākļus visos kontinentos.

Vienlaikus eksperti neprognozē, ka 2025.gadā tiks sasniegts jauns globālās temperatūras rekords, lai gan Lielbritānijas meteoroloģijas dienests lēš, ka 2025.gads būs viens no trim siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē.

Pērn 1300 svētceļnieku bojāeja Saūda Arābijā lielā karstumā, spēcīgas tropiskās vētras Āzijā un Ziemeļamerikā, kā arī vēsturiski plūdi Eiropā un Āfrikā kļuva par vieniem no drūmākajiem gada notikumiem.

Okeāni, kas ir būtisks klimata regulators un absorbē 90% siltumnīcas efektu izraisošo gāzu radītā siltuma pārpalikuma, 2024.gadā sasila līdz rekordlīmenim, noslogojot koraļļu rifus un jūras dzīvi un izraisot ekstremālus laikapstākļus.

Siltākas jūras nozīmē lielāku iztvaikošanu un lielāku mitruma daudzumu atmosfērā, kas izraisa spēcīgākus nokrišņus, dod enerģiju cikloniem un rada dažkārt nepanesamu mitrumu.

2023.gadā karstumu veicināja spēcīga dabas parādība "El Ninjo", kas atkārtojas vidēji reizi divos līdz septiņos gados, ir saistīta ar ūdens virsmas temperatūras paaugstināšanos Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā. Taču "El Ninjo" beidzās 2024.gada sākumā, un zinātnieki nav spējuši izskaidrot, kādēļ globālā temperatūra arī pēc tam ir saglabājusies rekordaugsta vai tuvu tai.

Zinātnieki brīdina par neatgriezeniskiem draudiem klimatam, ja globālā temperatūra par 1,5 Celsija grādiem pārsniedz vidējo temperatūru laika posmā no 1850. līdz 1900.gadam, kas ir atskaites periods pirmsindustriālajam laikmetam.

2015.gadā Parīzē gandrīz 200 pasaules valstis vienojās, ka 1,5 grādu pēc Celsija globālās temperatūras pieauguma nesasniegšana ir labākā iespēja, kā novērst katastrofālu klimata pārmaiņu ietekmi, taču pasaule nav pietuvojusies mērķim samazināt globālās temperatūras pieaugumu un ierobežot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus.

ANO samitā 2023.gadā valstis vienojās par atteikšanos no fosilā kurināmā, taču pēdējā sanāksmē novembrī neizdevās panākt nekādu progresu attiecībā uz to, kā vēl vairāk samazināt siltumnīcefektu izraisošās emisijas.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu