7 ziemā biežāk uzdotie jautājumi farmaceitam un atbildes uz tiem

Kā pazemināt paaugstinātu ķermeņa temperatūru?

Viens no biežākajiem jautājumiem ziemā ir par paaugstinātas ķermeņa temperatūras pazemināšanu. Ivanda Krastiņa norāda, ka primāri ir svarīgi slimniekam nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu.

"Ja temperatūra nepārsniedz 38 grādus, un cilvēka pašsajūta ir vērtējama apmierinoši, tad organismam būtu jāļauj patstāvīgi cīnīties ar infekciju. Tikai tad, ja temperatūra sasniedz 38 grādus vai vairāk, ieteicams lietot pretdrudža līdzekļus.

Ir svarīgi ievērot, ka augsta temperatūra ir organisma dabiska reakcija uz infekciju, kas palīdz cīnīties ar slimību izraisošajiem mikroorganismiem. Nepamatota pretdrudža līdzekļu lietošana var mazināt šo aizsargfunkciju.

Turklāt jāpievērš uzmanība arī citiem simptomiem, piemēram, stiprām galvassāpēm vai apjukumam, kas var liecināt arī par kādu nopietnāku saslimšanu."

Farmaceite uzsver, ka šķidruma uzņemšana ir obligāta ne tikai temperatūras pazemināšanas procesā, bet arī organisma vispārējai veselības uzturēšanai. "Siltas zāļu tējas ar medu un citronu vai silti dārzeņu, gaļas buljoni ir klasiski risinājumi, kas ne tikai mitrina gļotādas, bet arī sniedz papildu vērtīgas uzturvielas."

Kā stiprināt imunitāti?

Ziemas sezonā īpaši svarīgi ir uzturēt stipru imunitāti. Ivanda Krastiņa iesaka pievērst uzmanību vitamīnu uzņemšanai: "Īpaši nozīmīgs ir D un C vitamīns. Pēdējo gadu pieredze rāda pozitīvu tendenci – cilvēki arvien biežāk veic D vitamīna līmeņa pārbaudes, lai noteiktu atbilstošo devu. Papildus vitamīniem, imunitātes stiprināšanai svarīgi ir arī citi uztura elementi, tādi kā cinks un selēns. Šīs vielas veicina imūno šūnu darbību un aizsargā organismu no brīvā radikāļu kaitējuma. Tāpat svarīga ir sabalansēta uztura lietošana, kur iekļauti svaigi dārzeņi, augļi un olbaltumvielas."

Farmaceite norāda, ka imunitātes stiprināšanai ļoti svarīgas ir arī regulāras fiziskās aktivitātes un kvalitatīvs miegs –

stress un miega trūkums var būtiski pavājināt organisma aizsargspējas, tāpēc ir svarīgi ievērot ikdienas rutīnu, kas uzlabo vispārējo veselības stāvokli.

Kā dziedēt traumas?

Ziemā, kad ietves nereti pārvēršas "slidotavās", palielinās traumu risks. Ivanda Krastiņa iesaka, "ja gadījies neveiksmīgi pakrist, tiekot pie sāpīga sasituma vai sastiepuma, izmantot aukstuma kompreses, lai samazinātu pietūkumu. Zilumu mazināšanai var lietot gēlus, kas satur heparīnu, taču tās ieteicams izmantot tikai dienu pēc traumas gūšanas."

Ja trauma rada stipras sāpes vai ierobežo kustības, vienmēr ieteicams konsultēties ar ārstu, lai izslēgtu nopietnākas problēmas, piemēram, lūzumu vai saišu plīsumu.

Savlaicīga diagnostika un atbilstoša ārstēšana var ievērojami paātrināt atveseļošanās procesu.

Rehabilitācijas procesā ir svarīga atbilstoša fiziska aktivitāte, bet tā jāatsāk pakāpeniski. Noderīgas var būt konsultācijas pie fizioterapeita, kurš palīdzēs izstrādāt drošu vingrinājumu programmu, lai stiprinātu bojātās vietas muskulatūru.

Kā mitrināt ādu?

Ziemā sausais gaiss un aukstums bieži vien negatīvi ietekmē ādas stāvokli. Ivanda Krastiņa iesaka pa dienu lietot barojošus, aukstam laikam atbilstošus krēmus un losjonus, bet uz nakti izvēlēties mitrinošus, ādu atjaunojošus kosmētikas līdzekļus, kā arī dzertpietiekami daudz šķidruma. Roku krēmi jālieto pēc katras mazgāšanas r

Svarīgi ir ziemā izvēlēties atbilstošus produktus, kas nesatur alkoholu vai citus kairinošus komponentus, jo šādas vielas var pasliktināt ādas stāvokli.

Aptiekā pieejamie krēmi ar pantenolu, alveju, omega taukskābēm, šī sviestu un urea nodrošina ādai intensīvu barošanu un mitrināšanu.

Farmaceite uzsver arī mazgāšanās paradumu nozīmi – pārāk karsts ūdens var sausināt ādu, tāpēc ieteicams izmantot siltu ūdens temperatūru un dušas eļļas, kas palīdz saglabāt optimālu ādas mitruma līmeni. Savukārt pēc dušas vai vannas ieteicams nekavējoties uzklāt barojošu, mitrinošu krēmu.

Kā nesaslimt pārējiem ģimenē?

Ja kāds no ģimenes locekļiem saslimst ar gripu vai citu vīrusu infekciju, ir svarīgi pasargāt pārējos. Šādos gadījumos būtu ieteicams visai ģimenei lietot vitamīnus un minerālvielas imunitātes stiprināšanai. Atsevišķos gadījumos ģimenes ārsts profilaktiskai lietošanai var izrakstīt arī pretvīrusu līdzekļus.

Papildu uzmanība jāvelta higiēnai – regulāra roku mazgāšana un telpu vēdināšana ir efektīvi līdzekļi vīrusu izplatības ierobežošanai.

Arī atsevišķi trauki un dvieļi slimnieka vajadzībām var mazināt infekcijas risku.

Labs palīgs šādos gadījumos ir aptiekā pieejamie dezinfekcijas līdzekļi un roku ziepes ar antibakteriālu iedarbību, taču ir jāatceras, ka pārlieku bieža dezinfekcijas līdzekļu lietošana var vēl vairāk sausināt ziemā jau tā sauso roku ādu.

Kā ātri atbrīvoties no iesnām?

Viena no visnepatīkamākajām ziemas "blaknēm" ir iesnas. “Iesnas visbiežāk izraisa vīruss, un tas nozīmē, ka tās ir pašlimitējošas – tām vajadzētu pāriet septiņu līdz desmit dienu laikā, un nopietna ārstēšana nebūs nepieciešama. Taču

ir gadījumi, kad iesnas netiek izārstētas desmit dienu laikā un tām pievienojas galvassāpes, spiediena sajūta sejas apvidū, zaļgani izdalījumi, traucēta elpošana caur degunu, garšas un ožas zudums, kas liecina par bakteriālu infekciju un, tad gan noteikti jāvēršas pie ārsta,"

skaidro farmaceite.

Ivanda Krastiņa iesnu uzveikšanai iesaka izmantot deguna aerosolus vai pilienus, kas satur jūras ūdeni vai fizioloģisko šķīdumu, kas palīdz attīrīt un mitrināt gļotādu un atvieglot elpošanu. Arī tādas dabīgas metodes, kā inhalācijas ar kumelīšu vai eikalipta eļļu var būt noderīgas simptomu atvieglošanai.

Ja deguns ir aizlikts, īslaicīgi var izmantot preparātus, kuru sastāvā ir xilometazolīns un oksimetazolīns, jo šie preparāti iesnas neārstē un paredzēti tikai deguna gļotādas tūskas mazināšanai.

Tomēr jāielāgo, ka, lietojot tos ilgstoši, deguna gļotāda var tikt bojāta un vairs pati nespēj pildīt tai paredzētās funkcijas. 

Lai izvairītos no baktēriju vairošanās un sekundārām infekcijām, svarīga ir deguna dobuma higiēna – regulāra deguna skalošana var samazināt nepatīkamos simptomus un paātrināt atveseļošanos.

Kā izārstēt klepu?

Klepus ir dabisks organisma aizsargreflekss, kas parādās brīžos, kad tiek kairināta elpceļu gļotāda. Klepus laikā tiek attīrīti bronhi un augšējie elpceļi, kopā ar gaisu izvadot arī visu organismam nevajadzīgo, piemēram, gļotas, vīrusus un baktērijas.

Izšķir divus klepu veidus – sausu klepu un produktīvu klepu jeb klepu ar krēpām. Tiem ir ne tikai atšķirīgas izpausmes, bet arī dažādi ārstēšanas veidi. Sausa klepus gadījumā var lietot sīrupus ar nomierinošu iedarbību, savukārt mitra klepus gadījumā svarīgi ir līdzekļi, kas veicina krēpu izdalīšanos. Ja ir mokošs, sauss klepus, noderīgas būs arī sūkājamās tabletes vai pastilas, kas satur augu ekstraktus, – tās mitrinās iekaisušo gļotādu, un klepus vairs nebūs tik kairinošs.

Papildu tam ieteicams uzturēt pietiekamu mitrumu telpās un lietot daudz šķidruma.  Ilgstoša klepus gadījumā vai tad, ja parādās citi simptomi, piemēram, drudzis vai apgrūtināta elpošanas, ir noteikti jāmeklē ārsta palīdzība, jo klepus var liecināt par nopietnākām saslimšanām, piemēram, bronhītu vai pneimoniju, kuru ārstēšana prasa specifiskus līdzekļus.

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".