Noskaties ⟩ Latvija atpaliek no kamiņvalstīm arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ceļā uz biržu

Valdība apņemšanos par kapitālsabiedrību kotēšanu biržā 2023. gada rudenī ierakstīja valdības deklarācijā un pērn pavasarī skatīja valdības sēdē. Šobrīd progresa īsti nav. Finanšu ministrs gan uzsver, ka plāni joprojām ir aktuāli. “Mums ļoti daudz laika aizgāja, kamēr politiski pārliecināja, ka vispār šitā būtu runājama lieta. Šis ir pirmais politiskais cikls, kad teica - nu labi, to mēs esam gatavi ierakstīt valdības programmā. Un tam mēs sekojam,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Igaunijā ar sākotnējo publisko akciju piedāvājumu biržā izgājušas divas valsts kompānijas – Tallinas osta, kas 2018. gadā šādi piesaistīja147 miljonus eiro, tirdzniecībā nododot trešdaļu akciju, kā arī “Esti Energia” atjaunīgās jeb zaļās enerģijas meitas uzņēmums “Enefit Green”, 2021. gadā piesaistot 175 miljonus eiro.

Arī Lietuvā 2020. gadā biržā ar akciju piedāvājumu iegāja elektroenerģijas ražotājs un tirgotājs “Ignitis Group”, kas ir līdzīgs kā mūsu “Latvenergo”. Šādā veidā kompānija zaļās enerģijas projektu attīstībai piesaistīja vairāk nekā 430 miljonus eiro. Latvijā aizvien nekā tāda. “Valdība ir arī vērtējusi kapitāla tirgus attīstības plānā, ka “Latvenergo” veidotu savu meitas uzņēmumu – zaļās enerģijas uzņēmumu. Šeit ir perfekta situācija, un šeit būtu jāprasa “Latvenergo” vadībai, kādēļ viņi to nedara,” norāda Ašeradens.

Uzņēmumā “Latvenergo” atzīst, ka šobrīd tiešām gatavošanās IPO nenotiek. Bet neesot arī tāda uzdevuma no akcionāra. Ekonomikas ministrijā, kas ir kapitāldaļu turētāja, norāda, ka tas ir politisks lēmums, bet jebkurā gadījumā attiecībā uz zaļās elektroenerģijas meitas uzņēmumu ar vēja un saules parkiem šādus lēmumus varot pieņemt tikai tad, kad biržā ir ko piedāvāt. Ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis norāda: “Jāsaka tā, ka uz šo brīdi mēs neesam gatavi. Tas ātrākais brīdis būtu 28. – 29. gads, kad faktiski būtu šie parki jau pietiekamā apmērā izveidoti, varbūt arī 30. gads, kad tas būtu pabeigts, un būtu arī skaidra nauda plūsma.”

Kā viena no valsts kapitālsabiedrībām, kas varētu pārdot daļu savu akciju, lai iegūtu finansējumu, valdības diskusijās minēta arī akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls” (AST). Tās kapitāldaļu turētājs ir Klimata un enerģētikas ministrija. Tās izvērtējamā secināts, ka IPO var būt nozīmīgs un vērā ņemams instruments AST attīstības finansēšanai. Taču uzdevuma praktiski gatavoties arī šajā uzņēmumā nav, lai gan to apsver saistībā ar nākotnes projektiem. Līdzšinējās investīcijas nākušas no pašu ieņēmumiem, Eiropas fondiem un obligācijām. “Nākotnē mums potenciāli ir paredzamas investīcijas jauna starpsavienojuma attīstībai starp Latviju un Igauniju, iespējams, Latviju – Zviedriju vai Latviju – Vāciju. Tā kā, vadoties no šādiem nākotnes attīstības projektiem, ir jāvērtē, kāds kapitāls mums ir nepieciešamas, kā to piesaistīt,” stāsta AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Līdzīgi teorētiskā līmenī par šo runā arī Latvijas Pastā, kur šo saredz kā vienu no iespējām. Bet vistuvāk startēšanai biržā ar saviem uzņēmumiem varētu būt Rīga. Tai papildu nauda investīcijām esot vajadzīga arī, lai izpildītu mērķi – iet ārpus galvaspilsētas un strādāt plašākā tirgū. Gatavošanās šādai iespējai notikusi un attiecīga lēmuma gadījumā to varot izdarīt salīdzinoši ātri. Tas esot mēnešu, nevis gadu jautājums. “Šobrīd “Rīgas Ūdens” strādā pie savas investīciju programmas finansēšanas un ir paredzējusi 2025. gadā emitēt obligācijas, lai finansētu savu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu attīstību. Tāpat mums ir bijušas diskusijas ar “Rīgas namu pārvaldnieku”, teorētiski ir izskanējis arī “Rīgas Siltuma” vārds. Bet jebkurā gadījumā, lai izietu tālāk biržā, tam ir nepieciešams īpašnieka lēmums, kas mūsu gadījumā ir Rīgas domes 60 deputāti,” saka Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange. Taču ja vispār, tad šis lēmums varētu būs sagaidāms tikai nākamajā sasaukumā pēc vasarā plānotajām pašvaldību vēlēšanām.

Tikmēr arī ar pašvaldību uzņēmumiem kaimiņvalstis jau ir priekšā. Piemēram, Igaunijā ūdens apgādātājs “Tallinna Vesi” biržā ar sākotnējo publisko piedāvājumu startēja pirms 20 gadiem, pašvaldības pārziņā saglabājot 55% uzņēmuma.

Ārvalstu investoru padomē (FICIL), kas jau sen mudinājusi valsti aktīvāk rīkoties, secina, ka Latvija iepaliek kaimiņiem, bet vismaz tagad virzība tomēr notiek. FICIL valdes loceklis un Investīciju aizsardzības darba grupas vadītājs Māris Vainovskis spriež, ka kavēšanās varētu būt saistīta ar zināmām bailēm no šāda soļa. “Ir tā stigma par to privatizāciju, vai ne. Bet uzņēmuma virzīšana biržā – tā nav tā vecmodīgā privatizācija! Viņa būtiski atšķiras vairākos momentos. Es varu uzskaitīt trīs. Pirmkārt, tie uzņēmumi tiek pārdoti privātajiem investoriem par reālu cenu – tā ir tirgus noteikta cena. Otrkārt, nav nekāds atliktais maksājums, ka samaksās 10 gados vai 15 gados ar uzņēmuma paša naudu – ir jāiegulda uzreiz. Un tad nāk tomēr labāka pārvaldība, kas ir caur informācijas atklāšanu,” saka Vainovskis.

Sasniegt noteiktus rezultātus valsts bija apņēmusies līdz 2027. gadam un pirmais ziņojums par progresu Finanšu ministrijai jāsagatavo līdz šī gada aprīlim.