Noskaties ⟩ Ceturtā daļa “airBaltic” flotes jau mēnešiem ilgi nelido (19)

Uzņēmums sola – tiklīdz floti palielinās, būs arī peļņa. Tāds biznesa plāns un solījumi izskan jau vismaz kopš 2019. gada, tikai vajadzīgo lidmašīnu skaits arvien pieaug. Plāna B nav. Jauno lidmašīnu dzinējiem, izrādās, vajag biežākas apkopes, un tās, kas lido, izdevīgāk iznomāt nekā apkalpot pasažierus.

2019.gadā nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" izlaida obligācijas un biržā aizņēmās 200 miljonus eiro. Aviokompānijai bija zaudējumi, bet bija lieli plāni. Tā modernizēja floti, plānoja kotēt akcijas biržā. Taču 2020.gada pandēmija apturēja lidojumus. “airBaltic” atlaida 700 darbiniekus. Tāpat kā citas aviokompānijas Eiropā, arī "airBaltic" saņēma valsts palīdzību – 250 miljonus eiro. Lidsabiedrība solīja, ka visu naudu valsts atgūs, kad pēc krīzes aviokompānija pārdos akcijas biržā. Tobrīd flotē bija 22 “Airbus” lidmašīnas, bet biznesa plāns paredzēja skaitu palielināt līdz 50. Vecos Bertolta Flika laikā pirktos turbopropelleru lidaparātus nolēma vairs neizmantot, lai arī par tiem vēl bija jāmaksā 100 miljonu eiro līzings.

Martins Gauss, "airBaltic" valdes priekšsēdētājs

(2020.gada 24.maijā):

“Kādēļ mums vajag vairāk lidmašīnu? Mums bija 38 lidmašīnas pirms krīzes, februārī, un ar 38 lidmašīnām mēs lidojām 80 maršrutos, tas nozīmē uz vienu lidmašīnu 2,1 maršruts, ja to vienkārši izdala. Tagad mums ir tikai 22 lidmašīnas, ar ko mēs lidojam, tāpēc mēs varam lidot tikai 45 maršrutos. Tāpēc, ja mēs atkal gribam lidot 80 maršrutos, mums vajag vairāk lidmašīnu.”

Gadu vēlāk "airBaltic" valstij prasīja vēl 90 miljonus eiro. Biznesa plāns bija kļuvis vēl ambiciozāks - flote jāpaplašina līdz 80 lidmašīnām. Šoreiz izskanēja brīdinājumi no Valsts kontroles - ka valstij jāizvirza uzņēmumam arī kādi uzdevumi un prasības. Tobrīd satiksmes ministrs bija Tālis Linkaits, kas pats tika uzskatīts par aviācijas ekspertu. Viņš paļāvās uz Gausa plānu.

Inese Kalvāne, Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore

(2021.gada 3.oktobrī):

“Satiksmes ministrija vairāk ir pildījusi informācijas pārsūtītāja, nodevēja lomu, ja mēs runājam par priekšlikumiem, ko kapitālsabiedrība virza Ministru kabinetam pieņemšanai. Ja mēs pieņemam lēmumu par milzīgu finanšu ieguldījumu, un runa ir par valsts budžeta līdzekļiem, kurus aviokompānija ir apņēmusies atgriezt piecu līdz septiņu gadu laikā, ko Latvijas valsts ir uzņēmusies izpildīt pret Eiropas Savienību, tad būtu jābūt skaidrībai, kam tieši, cik lielā apmērā šie līdzekļi tiks izmantoti, un kādus tieši un cik lielā apmērā izdevumus samazinošos pasākumus uzņēmums plāno darīt. Šajā jomā mēs kritizējām paveikto.”

Tālis Linkaits, satiksmes ministrs (Jaunā konservatīvā partija):

““airBaltic” šobrīd strādā labi, mēs redzam, ka aviācijā situācija uzlabojas, it sevišķi vasaras mēnešos jau tika sasniegti pietiekami labi rādītāji.”

Kad pēc pandēmijas atsākās aktīva gaisa satiksme, izrādījās, ka citas aviokompānijas flotes samazinājušas un tām trūkst lidmašīnu. "airBaltic" izmantoja iespēju un savas lidmašīnas ar visu apkalpi sāka iznomāt citiem. Taču nepietika lidaparātu pašiem savu reisu apkalpošanai, tādēļ "airBaltic" pasažierus vadāja lidmašīnas no Ukrainas, Maltas, Kipras un Rumānijas uzņēmumiem.

Martins Gauss, "airBaltic" valdes priekšsēdētājs

(2022.gada 4.septembrī):

“Netika iedota nauda, kas tagad ir nodedzināta. Nauda tika iedota atbilstoši Eiropas Savienības noteikumiem, tā ir jāatmaksā atpakaļ valstij. Latvijas valsts atgūs šo naudu 100% apmērā. Bet “airBaltic” ir jābūt pelnošam, lai to varētu izdarīt. Lai kļūtu pelnoši, mums vajag vairāk lidmašīnu, mums jābūt lielākiem, jālido vairāk, lai radītu vairāk ieņēmumu, kas radītu peļņu. Sarūkot tas kļūtu neiespējami. Tādēļ mēs turpinām mūsu biznesa plānu izaudzēt “airBaltic” līdz izmēram, kuru mēs varētu laist biržā, tā Latvijas valsts atgūtu savu naudu.”

Jautājumu vai šaubu par “airBaltic” biznesa plānu nebija nevienam no pēdējo gadu satiksmes ministriem. Jānis Vitenbergs lidsabiedrības vadībai pārmeta tikai pārāk smalku auto pirkšanu.

Pagājušajā gadā pienāca termiņš 2019. gadā biržā aizņemto 200 miljonu atmaksai. Lai dabūtu tam naudu, izlaida jaunas obligācijas, šoreiz jau 380 miljonu eiro vērtībā ar ļoti augstiem procentiem.

Vasarā “airBaltic” vadība prasīja norakstīt 570 miljonus, ko valsts bija ieguldījusi pamatkapitālā. Skaidrojums bija- tas ļaus sakārtot bilanci, piesaistīt stratēģisko investoru, kotēt akcijas biržā un turpināt paplašināt floti. Tagad plānā bija jau 100 lidmašīnas. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kurš pats 3 termiņus strādāja “airBaltic” padomē līdz 2020.gadam, par jauno plānu bija pārsteigts, bet Evikas Siliņas valdība Gausa plānu atbalstīja.

Taču, neraugoties uz valdes un padomes solījumiem, ne akciju kotēšana biržā, ne stratēģiska investora piesaiste vēl nav notikusi. Biznesa plāna pamats - lielā flote - nestrādā, jo lidmašīnu modernajiem dzinējiem vajag biežas apkopes, uz tām ir liela rinda bet līgums ar motoru ražotāju “airBaltic” nedod priekšroku.

Jaunā gada pirmajā dienā nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" paziņoja, ka atceļ 4670 šogad plānotus lidojumus, kuros biļetes bija iegādājušies 67 tūkstoši cilvēku. Iemesls - izrādās, dzinēju ražotājs "Pratt & Whitney" kavējas ar tehniskajām apkopēm.

Problēmas ar dzinēju apkopi uzņēmumam airBaltic nav jaunums. 12 lidmašīnas nelido jau mēnešiem. Taču par reisu atcelšanu airBaltic paziņoja tikai pēc finanšu gada beigām.

Pērn "airBaltic" un valdība visa gada garumā meklēja risinājumus uzņēmuma kapitāla problēmām, tādēļ paziņojums citādi klusajā pēcsvētku dienā bija sprādziens.

Kaspars Briškens, satiksmes ministrs (“Progresīvie”):

“30. decembrī bija e-pasts Satiksmes ministrijas komunikācijas nodaļai, kur, neminot konkrēto reisu skaitu vai ietekmēto pasažieru skaitu, vienkārši tika minēts, ka dzinēju apkopes dēļ tiks paziņots par reisu atcelšanu un ka būs proaktīvs komunikācijas plāns. Protams, tas, ko mēs redzējām pēc tam 2. janvārī, kas man, protams, pašam arī bija pārsteigums, ka nekāda proaktīva komunikācijas plāna tur nebija. Tieši otrādi, vairāku stundu garumā "airBaltic" pārstāvji nebija sasniedzami. Līdz ar to visa šī sabiedrības un žurnālistu uzmanība bija Satiksmes ministrijai.”

Aviokompānijas flotē ir 49 Kanādas Airbus lidmašīnas, tuvākajās nedēļās ieradīsies piecdesmitā. Viena no lidmašīnām stāv kopš pagājušā gada maija. Vēl piecas noparkotas kopš vasaras, vēl dažas pēdējo reizi lidojušas rudenī. Saskaņā ar datu bāzes Flightradar24 datiem, vēl vismaz trīs pēdējo reizi gaisā cēlušās pirms gadu mijas. "AirBaltic" vadītājs to apstiprina un atzīst, ka nelidojošo lidmašīnu skaits ir vēl lielāks.

Martins Gauss, "airBaltic" valdes priekšsēdētājs:

“Skaitlis mainās, bet jā, šobrīd mums uz zemes ir 16 lidmašīnas dažādu iemeslu dēļ. Bet tas ir šonedēļ, tas mainās katru nedēļu, jo, ja ienāk dzinējs, mēs to uzstādām un lidmašīna atgriežas ekspluatācijā. Tagad tas ir plānots, jo mūsu ziemas grafiks ir samazināts. Ja mums šobrīd būtu vairāk lidmašīnu, šīs lidmašīnas lidotu citām aviosabiedrībām ar pilna servisa nomu, bet mēs nevarējām nopelnīt šo naudu, jo mums nav dzinēju.”

Pašlaik 9 lidmašīnas ar visu "airBaltic" apkalpi lido Lufthansa reisos. Vasarā iznomāto gaisa kuģu skaits pieaugs līdz 21. Vēl atskaitot noparkotās lidmašīnas, “airBaltic” pašam paliks ap 20 lidaparātu - mazāka flote nekā pirms ambiciozo biznesa plānu izvirzīšanas.

Oficiāli neviens to neapstiprina, bet neoficiāli visi zina, ka ar Lufthansu notiek sarunas par investīcijām Latvijas uzņēmumā. Vācu uzņēmumam tas izdevīgi, jo tas vēlas turpināt nomāt "airBaltic" lidmašīnas. Latvijai tas svarīgi, jo rādīs citiem investoriem, ka, neraugoties uz ne pārāk spīdošiem finanšu rādītājiem, "airBaltic" ieguldīt ir droši. Pirms gadu mijas valdība deva zaļo gaismu darījumam, tagad gaida Lufthansas atbildi.

Darījuma dēļ savu pirms nedēļas izteikto pieprasījumu atlaist Gausu pieklusinājusi koalīcijā esošā ZZS. Satiksmes ministrs solījis akcionāru sapulcē vērtēt "airBaltic" padomes darbu.

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS):

“Uzņēmuma vadība nav spējusi tikt galā ar pašu uzliktajiem stratēģiskiem mērķiem un uzdevumiem, ko viņi ir solījuši sasniegt, tad šādās situācijās tas ir absolūti normāli, ka tiek pārskatīta uzņēmuma vadība, tiek meklēti jauni cilvēki, kas spēj tikt galā ar tiem izaicinājumiem, kas šodien ir.”

Kaspars Briškens, satiksmes ministrs (“Progresīvie”):

“Tāpēc mēs esam 21. janvārī sasaukuši akcionāru sapulci, kur viens no jautājumiem ir padomes, arī padomes priekšsēdētāja Klāva Vaska snieguma izvērtējums, jo viena lieta ir sūtīt dažādas vēstules un viedokļu rakstus, bet otra lieta ir patiešām fokusēties uz saviem darba pienākumiem, pildīt savus solījumus apstākļos, kad mēs kā Satiksmes ministrija, kā kapitāldaļu turētāju pārstāvis, mēs savus mājasdarbus pildām.”

Kamēr “airBaltic” jaunajā gadā sabiedrību pārsteidza ar atceltajiem reisiem, uzņēmuma padomes vadītājs publicēja viedokli, ka papildu ieguldījums no valsts var būt neizbēgams. Viņaprāt, kad "airBaltic" beidzot kotēs akcijas biržā, valstij jābūt vienam no pircējiem.

Klāvs Vasks, “airBaltic” padomes priekšsēdētājs:

“Es neizslēdzu, ka šāds valsts papildu līdzieguldījums IPO procesā būs nepieciešams. Protams, par to šobrīd varbūt ir pāragri, tieši kādas summas un cik tas būs daudz.

Tā nauda, ko mēs piesaistītu biržā, tā aizietu daļēji dārgo obligāciju refinansēšanai un plus arī uzņēmuma attīstībai. Tādi tie plāni šobrīd ir saplānoti, un neizskatās, ka uzņēmumam būs nākotnē vēl papildu nauda nepieciešama, ja, jo, nu, pieaugot flotei, pieaugs arī uzņēmuma ienākumi un samazināsies saistību apjoms, kas faktiski ļaus mums pietiekami veiksmīgi strādāt.”

No akciju pārdošanas "airBaltic" grib iegūt ap 300 miljoniem eiro. Taču nacionālās lidsabiedrības finanses izskatās slikti. Pagājušajā gadā deviņu mēnešu zaudējumi bija 48 miljoni eiro, bet pēdējā ceturksnī tie pietuvojušies 100 miljoniem. Ar "Lufthansu" kā stratēģisko investoru un valsti kā vienu no akciju pircējiem ir cerība, ka pirmreizējais akciju piedāvājums nebeigsies ar cenas brīvo kritienu.

Arvils Ašeradens, Finanšu ministrija (“Jaunā Vienotība”):

“Šai situācijai mēs uzmanīgi sekojam. Un tas, ka kompānijai trūkst kapitāla, tas ir pilnīgi skaidrs šobrīd.”

Valdībai bez saskaņojuma ar Eiropas Komisiju praktiski nav rīcības brīvības tālāk ieguldīt kompānijā. Tas jāsaprot. Tas ir vienīgais ir akciju tirgus, kurā tad, ja valdība iegulda uz līdzīgiem noteikumiem kā citi tirgus dalībnieki, tā var būt vienīgā iespēja.

"airBaltic" vadītājs lepojas, ka aviokompānija būs pirmā pasaulē, kuras lidojumos būs pieejams “Starlink” ātrgaitas internets. Šonedēļ veikts pirmais testa lidojums sertifikācijas saņemšanai. Projekts izmaksā vairākus miljonus eiro, taču aviokompānija cer, ka iegūtais mārketings būs vēl vērtīgāks. Viņš uzskata, ka Latvijas politiķi un sabiedrība ieciklējas uz sīkumiem.

Martins Gauss, "airBaltic" valdes priekšsēdētājs:

“Mūsu ieņēmumi un peļņa pirms nodokļiem, procentu likmēm un nolietojuma palielināsies. Jā, tam nav nekāda sakara ar publisko diskusiju par to, vai aviosabiedrība ir rentabla vai ne. Bet pats bizness augs, un pats bizness sasniegs lielākus ieņēmumus un lielāku EBITDA. Ideālā gadījumā uzņēmums gūs arī lielāku tīro peļņu. Tātad mums katru ceturksni būs vietējas publiskas debates - tikai vietējas, jo starptautiski finanšu pasaule pilnībā izprot šo biznesu, bet vietējā līmenī mums nav izdevies nodot tās zināšanas, kas ir visā pasaulē, vietējiem iedzīvotājiem.”

Šonedēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi par iespējamu interešu konfliktu Martina Gausa darbā. “airBaltic” biļešu tirdzniecības sistēmu izstrādājis Vācijas uzņēmums, kurā ir daļas arī Gausa firmai. Viņš gan apgalvo, ka “airBaltic” ar vācu uzņēmumu līgumu slēdza vairākus gadus pirms Gauss sāka darbu Latvijas aviokompānijā.