Asociācijas priekšsēdētāja Gunita Freimane aģentūrai LETA norāda, ka diabēta kontroles uzlabošana ne vien ļautu palielināt pacientu dzīvildzi, bet arī ļautu ietaupīt līdzekļus. Asociācijā aplēsts, ka iespējamais ietaupījums varētu būt aptuveni 1600 eiro uz vienu pacientu gadā.
"Pirmā tipa diabēta pacients visu mūžu vairākas reizes dienā injicē insulīnu, tomēr injekcijas pašas par sevi neārstē," norāda Freimane.
Viņa uzsver, ka ikdienas pašaprūpei nepieciešamo tehnoloģisko rīku nodrošināšana šobrīd ir viena no galvenajām prioritātēm, lai uzlabotu pirmā tipa diabēta pacientu ārstēšanās iespējas.
Kā norāda asociācijā, neatkarīgā Starptautiskās diabēta federācijas pētījumā secināts, ka Latvijā mūsdienu tehnoloģiju trūkums saīsina pacienta mūžu bez orgānu bojājumiem par 22 gadiem.
Asociācijā skaidro, ka mūža ilgums un darbaspējas atkarīgas no iespējām sekot līdzi glikozes līmenim asinīs un panākt, lai tas būtu tuvu normai, izvēloties katra cilvēka vajadzībām atbilstošu insulīna devu. Lai to panāktu, šobrīd pirmā tipa diabēta pacientam kalpo gan insulīna preparāti, gan arī tehnoloģiskie rīki - nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēma un insulīna sūknis.