/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/01/14/16594163t1hc137.jpg)
Augsts iedzīvotāju blīvums bieži var novest līdz dažādām neērtībām. Dažas no tām, piemēram, satiksmes sastrēgumi vai cilvēku pūļi lielveikalos, var būt kaitinošas, kamēr citas, teiksim, resursu trūkums, var kļūt ļoti bīstamas. Etoloģijas jeb dzīvnieku uzvedības pētnieks Džons B. Kalhūns 20. gadsimta pirmajā pusē iedzīvotāju blīvuma pieaugumu pētīja, izmantojot žurkas un peles, savu pētījumu vainagojot ar jaunu terminu – uzvedības deģenerācija (behavioral sink). Šis eksperiments un teorija Kalhūnam laupīja ticību spožai cilvēces nākotnei un, lai arī daži nepiekristu, mēs, visticamāk, pašlaik šajā “deģenerācijā” dzīvojam.