Valdība atbalsta "Rail Baltica" projekta pieteikumu papildu ES finansējumam (1)

Valdība sēdes slēgtajā daļā iepazinās ar SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm Baltijas valstu pieteikumā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) vienpadsmitajam projektu uzsaukumam (CEF11) un atbalstīja pieteikuma iesniegšanu līdz 2025.gada 21.janvārim.

Latvijas pieteikuma fokusā ir "Rail Baltica" pamatlīnijas dienvidu posma virzienā no Lietuvas robežas līdz Salaspilij būvniecības darbu nākošā fāze, kas ietver 14,2 kilometru dzelzceļa uzbēruma izbūvi un būvniecības uzraudzība. Vienlaikus turpinās darbs pie tehnisko risinājumu pārskatīšanas, lai samazinātu būvniecības izmaksas.

Papildus tiek pieteikti "Rail Baltica" elektrifikācijas tehniskā projekta izstrādes pirmās kārtas darbi posmā Latvijas-Lietuvas robeža-Upeslejas, kā arī projekta ieviešanas atbalsta pasākumi. Līdztekus Latvijas nacionālajām aktivitātēm tiek pieteiktas "Rail Baltica" projekta horizontālās jeb pārrobežu aktivitātes, kuras īstenos kopuzņēmums AS "RB Rail" un kuras līdzfinansēs visas trīs Baltijas valstis.

2024.gada septembrī Eiropas Komisija (EK) izsludināja vienpadsmito projektu uzsaukumu finansējuma saņemšanai no EISI, kas līdz šim ir galvenais "Rail Baltica" projekta finansējuma avots. Kopumā dzelzceļa infrastruktūras projektu atbalstam pieejams 1,2 miljardu eiro finansējums no Kohēzijas aploksnes ar atbalsta intensitāti līdz 85%, kam pieteikumus var iesniegt tikai Kohēzijas fonda dalībvalstis. Tāpat tas ir pēdējais projektu uzsaukums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, kurā pieteikumus vērtēs pēc to nozīmības Eiropas līmenī un gatavības pakāpes.

Plānots, ka iesniegtie projekti tiks izvērtēti līdz 2025.gada jūlijam. Pēc EK lēmuma paziņošanas par atbalsta piešķiršanu izvēlētiem projektiem, rudenī tiks noslēgts jauns finansēšanas līgums.

Par finansējuma līgumu un precīzām valsts budžeta saistībām SM informēs atsevišķi.

Jau ziņots, ka valdība 2024.gad 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi.

SM kopīgi ar Finanšu ministrija (FM) un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz Ministru kabinetā tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejas uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misa uz Rīgas lidostu.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam - 924 miljoni eiro.

Tomēr kā prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.

Ministru kabinets noteica, ka līdz nākamā gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.