Pēc mēneša Latvijā ieradīsies gandrīz 700 Zviedrijas mehanizētās brigādes karavīri, otrdien preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes informēja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Pēc mēneša Latvijā ieradīsies vairāki simti Zviedrijas karavīru
Politiķe uzsvēra, ka Zviedrijas iestāšanās NATO būtiski mainījusi Baltijas jūras reģiona drošību. Ārlietu ministre atzīmēja, ka Zviedrija arī pirmo reizi izvietos savus spēkus kādā no NATO kopīgajām operācijām, un tas notiks Latvijā.
Braže atzīmēja, ka reģiona drošības stiprināšana notiek Krievijas politikas dēļ, jo "tās politika ir karš". Ārlietu ministres vērtējumā, nav indikatoru, ka Krievijas plānos būtu kaut kas cits.
"Ja arī uz kādu laiku Ukrainā pārtrauks uguni un būs pamiers, paredzam, ka turpināsies ilgtermiņa saspīlējums ar Krieviju. Krievija ir un paliks drauds Eiroatlantiskajai drošībai un starptautiskajai kārtībai," teica Braže.
Pēc viņas vārdiem, pērn Ārlietu ministrijas (ĀM) ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem un konkrētām kompānijām panākts eksporta pieaugums, piemēram, uz Indiju, Koreju, Japānu. Savukārt saspīlējumi citos reģionos, tostarp Tuvajos Austurmos, rada papildus spiedienu ne tikai ārlietu dienestam, bet arī drošības iestādēm.
"Mēs novērtējam savstarpējo sadarbību, kas ir palīdzējusi laikus prognozēt riskus. Tas ļāvis gan Eiropas Savienībā (ES) un NATO pieņemt vajadzīgos lēmumus," uzskata Braže.
Runājot par atbalstu Ukrainai, ārlietu ministre atzīmēja, ka Latvija turpinās sniegt Ukrainai militāro palīdzību. Viņa izcēla arī Latvijas sabiedrības ieguldījumu Ukrainas atbalstā. Braže sacīja, ka Latvija turpinās atbalstīt Moldovu un citas valstis, kuras vēlas tuvināties ES un NATO.
Viņa norādīja, ka Latvijai ir būtiski būt starptautiski aktīvai, būt pārstāvētai daudzpusējos reģionālajos forumos un tikšanās reizēs, un tas neesot stāsts tikai par ārlietu dienestu, ministriem, premjeri un Valsts prezidentu, bet arī par pilsonisko organizāciju vadītājiem, interešu grupām, pētniekiem un citiem.
"Viedoklis par nepieciešamību palīdzēt Ukrainai ir jāpauž vienoti gan ar Krievijas ierobežošanu, gan ar sankcijām un ar īpašas stratēģijas izstrādi NATO. Novērtējam to, cik aktīva un vienota ir mūsu sabiedrība," teica Braže.
Valdība šodien konceptuāli atbalstīja Bražes (JV) ziņojumu par 2024.gadā paveikto un šogad iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos.
Viens no šī gada Latvijas ārpolitikas virzieniem būs atbalstīt Latvijas uzņēmumu iesaisti starptautiskos sadarbības projektos. Tāpat plānots atbalstīt Latvijas uzņēmējus ārējo tirgu apgūšanā un strādāt kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā.
Ziņojumā uzsvērts, ka šogad tiks veicināta turpmāka Krievijas iegrožošana, tās starptautiskā izolācija un saukšana pie atbildības par agresijas un citiem kara noziegumiem pret Ukrainu.
Latvija turpinās sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresijas karu, vienlaikus veicinot atbalstu Ukrainas uzņemšanai ES un NATO kā efektīvākajam veidam ilgtermiņa miera nodrošināšanai Eiropā.
Iecerēts arī stiprināt visaptverošu drošības un ekonomisko sadarbību, kā arī cilvēku savstarpējos kontaktus ar Latvijas Ziemeļamerikas stratēģiskajiem partneriem - ASV un Kanādu, kā arī vairot Latvijā un NATO Austrumu flangā izvietoto citu NATO sabiedroto spēku klātbūtni un spējas.
Ziņojumā atzīmēts, ka, palielinot aizsardzības finansējumu līdz 3,45% no iekšzemes kopprodukta, tiks nostiprināts arī Latvijas pašas ieguldījums kolektīvajā aizsardzībā un Eiropas militāro spēju attīstībā.
Vēl viens Latvijas ārpolitikas virziens būs ekonomiskās izaugsmes un noturības stiprināšana, kā arī ES konkurētspējas un globālās ietekmes palielināšana.
Ziņojumā uzsvērts, ka sarunās par ES jauno daudzgadu budžeta ietvaru plānots veicināt atbilstošu finansējumu Latvijas drošības stiprināšanai un reģionu izaugsmei, uzņēmumu konkurētspējai un visas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai, kā arī veicināt ES konkurētspēju globālajā tirgū un aizsargāt ES kopējo tirgu pret negodīgu konkurenci.
Latvijas ārpolitikas virziens būs arī iesaistīt sabiedrību ārpolitikas veidošanā, aizsargāt Latvijas valstspiederīgo intereses un sadarboties ar diasporu.
Plānots, ka drīzumā šo ziņojumu ministre prezentēs Saeimā ikgadējās ārpolitikas debatēs.