Siliņa arī šogad uzdos reizi mēnesī kādam no ministriem "būt klātesošam" Latgalē

Kā informēja Valsts kancelejā, pagājušajā gadā Siliņa uzdeva valdības ministriem vismaz vienam reizi mēnesī būt klātesošam Latgales reģionā, lai tiktos ar vietējiem pārstāvjiem un apliecinātu, ka šī reģiona attīstība ir viena no valdības prioritātēm. Kopumā pati Ministru prezidente un ministri pagājušajā gadā bijuši 53 vizītēs Latgalē.

Siliņa uzsver, ka Latgales reģions un Alūksnes novada pašvaldība ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. "Līdz ar to šī brīža ģeopolitiskajā situācijā jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie iedzīvotāji justos droši, ar vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā," uzsver premjere, piebilstot, ka stiprināt Austrumu pierobežas drošību, ekonomiku un cilvēkresursus nozīmē stiprināt visas Latvijas labklājību.

Kā informē Valsts kancelejā, vismaz vienu reizi pagājušajā gadā Latgales reģionā bijuši visi valdības pārstāvji. Apmeklēta Rēzekne, Varakļāni, Balvi un to novads, Daugavpils, Krāslava, Ludza un tās novads, Preiļi, Augšdaugavas novads, Līvāni un Kārsava.

Visvairāk vizītēs uz Latgali ir bijis no Rēzeknes puses nākušais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) - kopumā astoņas vizītes pagājušajā gadā - un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), kā arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), kuri Latgali 2024.gadā katrs apmeklējis sešās vizītēs. Kā norāda kancelejā, īpašu atzinību par vizīti Krāslavā guva veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), jo pēc vietējo pārstāvju teiktā tā 30 gadu laikā esot pirmā reize, kad veselības ministrs tur viesojoties.

Tikšanās reizēs Latgales reģionā apspriesti tādi jautājumi kā civilā aizsardzība un pašvaldību loma krīzes situāciju pārvarēšanā, medijpratība un kiberdrošība, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma, izglītības finansēšana un skolu tīkla sakārtošana.

Tāpat valdības pārstāvji ar vietējām pašvaldībām un uzņēmējiem runājuši par valsts atbalsta pieejamību investīciju projektiem un Eiropas Savienības (ES) fondu sniegtajām iespējām, uzņēmējdarbības veicināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu, reģionālo mediju stiprināšanu un veselības aprūpes pieejamību.

Kā vēstīts, valdība otrdien atbalstīja Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam, kura īstenošanai plānots izlietot vairāk nekā 640 miljonus eiro.

Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē, un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm ES. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus.

Kā izaicinājums minēta negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību.

Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.

Plānā iekļautie pasākumi vērsti uz drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību un cilvēkresursu attīstību.

Plānā ietverti 59 pasākumi un aktivitātes, kas papildina esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos ietvertās intervences, kam piešķirts finansējums. No tiem 58 pasākumiem kopējais piešķirtais finansējums ir 644 598 937 eiro.