Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien vienojās no ceturtdienas, 16.janvāra, Saeimas sēdes darba kārtības izņemt Klimata likumu un Transporta enerģijas likumu.
No Saeimas ceturtdienas darba kārtības izņems Klimata un Transporta enerģijas likumus (1)
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) aicināja komisiju izveidot priekšlikumu par likumprojektu izslēgšanu no gaidāmās sēdes darba kārtības. Plānots, ka par šo priekšlikumu Saeimai būs jābalso sēdes sākumā.
KEM aicināja izņemt abus likumus no darba kārtības, norādot, ka ir nepieciešami papildu skaidrojumi. Ministrija plāno aicināt Saeimas frakciju pārstāvjus uzklausīt prezentāciju par likumprojektiem, tostarp iespējamām problēmām.
KEM valsts sekretāre Līga Kurevska uzsvēra, ka šie ir tautsaimniecībai svarīgi likumi. Viņa pauda pārliecību, ka tad, "ja būs iespēja sniegt papildu informāciju, varēs atrisināt daudzas bažas".
Plānots, ka likumprojekti tiek izslēgts no Saeimas darba kārtības līdz turpmākam komisijas lēmumam.
KEM norādīja, ka tad, kad ieinteresētajām pusēm būs bijusi iespēja gūt papildu informāciju, KEM aicinās komisiju iekļaut likumprojektus darba kārtībā.
Arī komisijas deputāti atbalstīja KEM ierosinājumu atlikt likumprojektu skatīšanu, norādot, ka ir nepieciešami papildu skaidrojumi.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) platformā "X" norāda, ka debates par Klimata likumu iezīmē nepieciešamību pēc paplašinātas diskusijas par ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un regulējuma ietekmi uz tautsaimniecību kopumā.
Jau ziņots, ka, opozīcijai "noraujot" kvorumu, Saeima pirmajā lasījumā nenobalsoja par Klimata likuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību.
Vairākas reizes balsojot, par likumprojektu nobalsoja 48 deputāti, vienam atturoties. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdi.
KEM norāda, ka likuma mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju.
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu, izsakot visus klimata politikas nosacījumus vienuviet.
Likumprojekts sastāv no sešām nodaļām, tostarp pirmā nodaļa ir par vispārīgajiem noteikumiem, otrā - par silktumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu, trešā - par pielāgošanos klimata pārmaiņām, ceturtā - par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, piektā - par klimata finanšu instrumentiem, bet sestā - par plānošanas reģionu un pašvaldību atbildību un sabiedrības līdzdalību klimata politikas plānošanā un īstenošanā.
Savukārt Transporta enerģijas likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus.
Ja degvielas piegādātājs, īstenojot stratēģiju, būs pārsniedzis noteikto mērķi, samazinot emisiju intensitāti straujāk nekā noteikts likumprojektā, kāds cits degvielas piegādātājs varēs iegādāties šī mērķa pārsniegumu, tādējādi izpildot emisiju apmēru savā enerģijas portfelī.
Tāpat degvielas piegādātājam būs iespēja pirkt biometāna, ūdeņraža vai elektroenerģijas statistiku no komersantiem, kas nav degvielas piegādātāji, bet kas šo transporta enerģiju izmanto pašpatēriņam vai realizē transportam.
KEM norāda, ka plānots īstenot arī sabiedriskā transporta sektora "zaļināšanu", īpaši blīvi apdzīvotās vietās - lielākajās pilsētās, tostarp Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Jēkabpils, Ogre un Valmiera.