Rinkēvičs ļoti cer uz austrumu pierobežas stiprināšanas plānu

Pēc trešdienas tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) Valsts prezidents preses konferencē uzteica valdībā pieņemto plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai, par kuru Rinkēvičs ir vairākkārt runājis ar premjeri, atbildīgajiem ministriem un Saeimas Latgales apakškomisiju.

Viņš norādīja, ka plānā redzami veicamie pasākumi, lai uzlabotu drošību Austrumu pierobežā, turklāt tas notiek ierobežotu ekonomisko resursu apstākļos. Valsts prezidents pauda cerību, kas plāna īstenošana dos impulsu Latvijas austrumu pierobežas attīstībai.

"[Par plānu] esmu dzirdējis dažādus viedokļus. Domāju, ka plāns atspoguļo zināmu realitāti. Svarīgi šo plānu arī īstenot, jo mēs protam rakstīt papīrus, bet dažkārt klibo izpilde. Vēlu atbildīgajām ministrijām, pierobežas pašvaldībām labu sadarbību," preses konferencē sacīja Valsts prezidents.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas austrumu pierobežas stiprināšana plāna pasākumi tiks finansēti lielākoties no valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma. Kopumā piešķirtajiem līdzekļiem, valsts budžeta finansējums plānots 269,6 miljonu eiro apmērā, bet ES fondu un cits ārvalstu finansējums - 375 miljonu eiro apjomā.

Kā otrdien, 14.janvārī, preses konferencē informēja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), attiecībā uz šo plānu lēmumi tikuši pieņemti dažādos laikos un daļa lēmumu vēl tiks pieņemti šogad. Lai gan finansējums šī plāna īstenošanai paredzēta dažādos laikos, esot svarīgi, ka tas tiks ieguldīts austrumu pierobežā nākamajos trīs gados.

Jau rakstīts, ka valdība otrdien atbalstīja Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam, kura īstenošanai plānots izlietot vairāk nekā 640 miljonus eiro.

Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē, un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus.

Kā izaicinājums minēta negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību.

Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas. Plānā iekļautie pasākumi vērsti uz drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību un cilvēkresursu attīstību.

Plānā ietverti 59 pasākumi un aktivitātes, kas papildina esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos ietvertās intervences, kam piešķirts finansējums. No tiem 58 pasākumiem kopējais piešķirtais finansējums ir 644,6 miljoni eiro.