Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas beigu datums netiks gaidīts, norāda premjere

Viņa solīja, ka koalīcija pēc iespējas ātrāk nolems par vienu kandidātu, jo patlaban tiek izskatīta vairāku cilvēku atbilstība šim amatam. Pēc Siliņas paustā, ir svarīgi dot laiku, lai ar potenciālo koalīcijas piedāvāto kandidātu varētu diskutēt Saeimas frakcijas, pozīcija un opozīcija. Tāpat vajadzīgs laiks, lai izvirzītais kandidāts varētu sniegt intervijas arī masu mediju pārstāvjiem.

"Tas būtu labs process. Budžets ir pieņemts, un visiem ir laiks pilnvērtīgi pievērsties šim jautājumam. Mēs meklējam cilvēku, kurš būtu gatavs šo amatu pildīt uzreiz. Esam gana tālu tikuši ar iekšējiem kandidātu vētīšanas procesiem," teica Ministru prezidente.

Savukārt Valsts prezidents norādīja, ka tādām amatpersonām kā, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam, Satversmes aizsardzības biroja direktoram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktoram vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir jābauda plašāka Saeimas uzticība, ne tikai valdošajā koalīcijā.

"Mēs tomēr runājam par amatiem, kas ietekmē visu valsti. Gribu cerēt, ka kandidātam būs plašāks Saeimas atbalsts. Kritiski vērtēju to, ka pērn decembrī mēs netikām ne pie Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta. Gribu cerēt, ka otrajā cēlienā būs kandidāts, kas baudīs arī sabiedrības uzticību," teica Rinkēvičs.

Viņš arī uzsvēra, ka šo procesu nevajadzētu vilkt garumā, jo valstij ir vajadzīgs Latvijas Bankas prezidents, kurš, tostarp piedalās Eiropas Centrālās bankas valdes sēdēs, risina jautājumus, kas ir būtiski tautsaimniecībai, finanšu aizsardzībai.

Jau tika rakstīts, ka koalīcijas iekšējās sarunās par vienotu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu netiek izskatīta ne bankas bijušā prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūra, ne arī "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa kandidatūra, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiāla informācija.

Pērnā gada nogalē uz Latvijas Bankas prezidenta amatu "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzīja bijušo prezidentu Kazāku, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kopā ar atsevišķiem Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" (AS) deputātiem - Bērziņu. Dienu pirms balsošanas Saeimā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka koalīcijas partijas atsauc savus kandidātus un notiks jauns izvirzīšanas process, kurā koalīcija vienosies par vienotu kandidātu.

Pirmdien, 13.janvārī, pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes premjere apgalvoja, ka koalīcija Latvijas Banka prezidenta jautājumā virzās ļoti strauji uz priekšu. "Koalīcijā esam pavirzījušies ar kandidātiem, ko mēs iekšēji redzam, kas varētu tikt virzīti," izteicās premjere, uzsverot,- kad būs skaidrība par vienu kandidātu, tad publiski tas tikšot paziņots.

Siliņa atkārtoja koalīcijas izvirzītos kritērijus kandidāta izvirzīšanai. Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju un ar redzējumu par jauniem pakalpojumiem finanšu jomā, kas strauji veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Koalīcijas kandidātam jāspēj strādāt uzreiz Latvijas Bankas prezidenta amatā, pārstāvot Latviju gan iekšējā politikā un tirgū, gan pārstāvot valsti starptautiski.

Tikmēr AS frakcijas deputāti Latvijas Bankas prezidenta amatam nolēmuši virzīt iepriekš kā kandidātu izbrāķēto Kazāku, tagad gan paužot pārliecību, ka viņam piemīt visas nepieciešamās prasmes un kvalitātes un viņa ievēlēšana stiprinātu gan Latvijas Bankas, gan valsts reputāciju, izbeidzot pēdējo mēnešu "netīro politisko tirgu" ap šo amatu. AS līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns pauda uzskatu, ka šobrīd acīmredzamākā, racionālāka un pamatotākā izvēle amatam ir Kazāks.

Kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja. Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.