Komisijā netiek atbalstīta LIZDA virzītā ideja par valdības demisiju streika laušanas gadījumā

Pret iniciatīvu iebilda atbildīgās ministrijas, Valsts kanceleja un parlamenta juristi. Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis pauda, ka iniciatīva nonāk pretrunā Satversmei, jo Saeima ir tā, kas lemj par neuzticības izteikšanu valdībai.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga komisijā atgādināja par iepriekš izveidojošos situāciju, kad tika izvirzītas streika prasības, izveidota izlīgšanas komisija, panākti kompromisi un MK vienbalsīgi apstiprināja protokollēmumu par streika vienošanos, taču valdība streika vienošanās pilnā apmērā neizpildīja.

Vanaga norādīja, ka 30 gadu laikā notikušas 33 pedagogu protestu akcijas, kas, viņasprāt, palielina neuzticēšanos valsts valdībai, kā arī kaitē profesijas prestižam. Streiku sekas ir tiesiskais nihilisms un tiesību sadursme, uzsvēra LIZDA vadītāja.

LIZDA ieskatā, iztrūkst starpposma atbildības noteikšanā starp tiesvedību vai streiku, jo tie ir galējie līdzekļi.

"Jaunās vienotības" (JV) deputāts Gatis Liepiņš sprieda - ja tiktu atbalstītas piedāvātās izmaiņas Ministru kabineta iekārtas likumā, tad rastos jautājums, kurš būtu arbitrs, kurš konstatēs, ka vienošanās netiek pildīta. Ja arī tiktu konstatēts, ka vienošanās nav tikusi pildīta, kāds būtu veids, kā valdība atkāptos, jautāja deputāts. Viņaprāt, tie ir būtiski jautājumi, lai norma nebūtu tikai deklaratīva.

Parlamentārietis Andrejs Ceļapīters pauda, ka iniciatīvas priekšlikums būtu labs solis demokrātijas un atbildības stiprināšanā. Vienošanās, kura ir parakstīta, ir jāpilda, uzsvēra bijušais JV deputāts.

Komisija secināja, ka konkrēto iniciatīvu nevar atbalstīt, bet LIZDA sagatavos un iesniegs komisijai alternatīvus priekšlikumus valdības atbildības palielināšanai.