Valsts kontrole: Latvija šobrīd riskē nesasniegt enerģētikas un klimata plāna mērķus noteiktajā termiņā (4)

Plāna pasākumu īstenošanai nepieciešamas papildu investīcijas vismaz 13,1 miljarda eiro apmērā, tomēr šobrīd trūkst skaidra plāna un normatīvā ietvara nepieciešamā privātā finansējuma piesaistīšanai atlikušajā plāna īstenošanas termiņā, uzsver revidenti. No minētajiem līdzekļiem šobrīd ir iezīmēti tikai 3,8 miljardi eiro jeb 29,1%.

Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka valsts budžeta resursi ir ierobežoti, savukārt pašreizējās aktivitātes nerada pārliecību, ka būs iespējams piesaistīt nepieciešamo investīciju apmēru no privātā sektora. Viņš arī atgādina, ja mērķi netiks sasniegti, Latvijai var tikt piemērotas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas neatbrīvos no saistībām, bet būs kā papildu slogs valsts budžetam.

Āboliņš atgādina, ka šobrīd Latvija ir tuvu NEKP īstenošanas perioda viduspunktam. Viņaprāt, turpinot kā līdz šim, Latvija riskē nesasniegt NEKP mērķus noteiktajā termiņā. Kopš NEKP apstiprināšanas ir pagājuši četri gadi un līdz rezultātu sasniegšanai atlikuši seši, viņš norāda, uzsverot, ka ir pēdējais brīdis izvirzīt prioritātes, kas ierobežotu laika un finanšu resursu apstākļos visvairāk sekmētu mērķu sasniegšanu.

Revidenti uzsver, ka esošā institucionālā sistēma nenodrošina kvalitatīvu NEKP īstenošanu un uzraudzību. Valsts kontroles vērtējumā, pēc Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izveides nav nodrošināta divu ministriju - Ekonomikas ministrijas (EM) un KEM - kompetenču dublēšanās novēršana. Lai arī no EM nolikuma enerģētikas funkcija ir svītrota, šobrīd tās atbildība par enerģētikas jomu saglabājas, jo atsevišķas tās padotības iestādes pilda ar enerģētikas funkciju saistītus uzdevumus.

Tāpat revīzijā konstatēts, ka atsevišķu ar enerģētikas politikas īstenošanu saistītu uzdevumu izpilde netiek nodrošināta atbilstoši NEKP un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Piemēram, EM un KEM atbildībā esošo NEKP plānoto pasākumu ar termiņu līdz 2023.gadam izpilde nodrošināta vien daļēji, kavējās aktualizētā NEKP projekta izstrāde, KEM plānotie pētījumi enerģētikas jomā netiek īstenoti konsekventi, lai gan šim mērķim ir paredzēts finansējums.

Revidenti uzsver, ka faktiski nav nodrošināta un nedarbojas nedz plānotā NEKP īstenošanas pastāvīgā uzraudzība, nedz virsuzraudzība Ministru kabineta līmenī, kas bija plānota kā instruments efektīvai NEKP īstenošanai. Uzraudzības un ziņošanas sistēmas izstrāde turpināsies vēl līdz 2025.gada maijam. Savukārt Nacionālā enerģētikas un klimata padome pārtrauca darbību jau 2021.gadā, bet 2023.gadā izveidotā Enerģētikas, vides un klimata jautājumu komiteja nesanāk regulāri, lai gan šāda prasība noteikta Ministru prezidenta rīkojumā.

Vienlaikus Valsts kontrole akcentē, ka enerģētikas nozares attīstības šķēršļu mazināšanā un politikas mērķu sasniegšanā netiek pilnvērtīgi izmantota valsts kapitālsabiedrību kompetence. Revidentu ieskatā, līdzšinējā enerģētikas politika nav veicinājusi skaidri saprotamu un mērķētu enerģētikas sistēmas ilgtspējīgu attīstību.

Revidenti uzsver, ka atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ieguldījumi enerģētikas infrastruktūras attīstībā pamatā ir balstīti biznesa interesēs, nepietiekami iesaistoties valsts noteikto enerģētikas mērķu sasniegšanā. Praktiski visi analizēto kapitālsabiedrību iecerētie pasākumi attiecas uz energodrošības jomu. Tas rada risku, ka NEKP plānotie rezultāti energoneatkarības jomā netiks sasniegti, norāda Valsts kontrole.

Valsts kontrole aicina noteikt prioritāros pasākumus, kas visvairāk ietekmētu NEKP mērķu sasniegšanu, ņemot vērā, ka visu plānoto pasākumu īstenošanai finansējums nav pietiekams un līdz mērķu sasniegšanai noteiktajam termiņam nav palicis daudz laika.

Āboliņš arī akcentē, ka mērķu sasniegšanai pamatā ir noteikti galējie termiņi, un trūkst starpposma rādītāju, kas ļautu regulāri novērtēt progresu un veikt nepieciešamās korekcijas.

Kopumā pēc revīzijas Valsts kontrole sniegusi KEM un EM trīs ieteikumus. Pirmkārt, uzlabot enerģētikas politikas pārvaldību, definējot prioritārus pasākumus NEKP mērķu sasniegšanai, pilnveidojot sasniegto rezultātu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī radot priekšnosacījumus papildu privātā finansējuma piesaistei enerģētikas nozares attīstībai.

Otrkārt, tā iesaka samazināt administratīvos šķēršļus un veicināt elektroenerģijas ražotāju aktīvāku iesaisti atjaunīgo energoresursu jaudu attīstībā, bet treškārt - uzlabot enerģētikas nozares attīstības dokumentu kvalitāti, iekļaujot tajos Latvijas apstākļiem piemērotu elektroenerģijas ģenerācijas struktūru, izvērtējot jaudu pietiekamību un elektroenerģijas patēriņa prognozes dažādos enerģētikas nozares attīstības scenārijos.

Valsts kontrole atgādina, ka kopumā Latvijā ir 18 spēkā esoši politikas plānošanas dokumenti, kas skar enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumus. NEKP 2021.-2030.gadam ir Latvijas enerģētikas politikas pamata plānošanas dokuments, kas nosaka nacionālos mērķus un rīcības virzienus, lai sasniegtu Eiropas Komisijas (EK) izvirzītos klimata mērķus.

NEKP ir izstrādāts atbilstoši EK regulās noteiktajiem principiem un ietver piecas galvenās dimensijas - dekarbonizāciju, energoefektivitāti, enerģētisko drošību, iekšējos enerģijas tirgus, kā arī pētniecību, inovāciju un konkurētspēju.

Lai gan NEKP tika apstiprināts 2020.gadā un aktualizēts 2024.gadā, tas nav uzskatāms par pilnvērtīgu enerģētikas stratēģiju, jo tajā trūkst līdzsvara starp EK noteiktajiem mērķiem un Latvijas tautsaimniecības vajadzībām, drošības aspektiem un pieejamas enerģijas cenu nodrošināšanu.

Tāpēc Latvijas enerģētikas politikai nepieciešams ilgtermiņa stratēģiskais dokuments, kas virzīs nozari ne tikai uz EK noteikto NEKP mērķu sasniegšanu, bet uz vispārēju nozares attīstību.

Valsts kontrole gan piebilst, ka 2024.gadā KEM sāka darbu pie Enerģētikas stratēģijas līdz 2050.gadam izstrādes. Āboliņš uzsver, ka KEM ir veikusi pirmos soļus ilgtermiņa stratēģijas izstrādē, bet norāda, ka būtiska rīcība un koordinācija nepieciešama visām iesaistītajām pusēm - valsts institūcijām, pašvaldībām, uzņēmējiem un sabiedrībai.