Tiesa atzina, ka būvniecības iecerē veiktās korekcijas nav uzskatāmas tikai par metu konkursā uzvarējušā darba precizējumu, bet tas ir daļēji izmainīts. Metu konkursa žūrija nav vērtējusi atšķirīga apjoma risinājumu un iederību teritorijā.
Atbilstoši tiesas secinātajam nav pamata uzskatīt, ka žūrijas vērtējums par arhitektonisko kvalitāti būtu attiecināms arī uz būvniecības ieceri, tādējādi nav pamata atzīt, ka būvniecības risinājums, kam izdota būvatļauja, būtu iegūts kā augstvērtīgs arhitektonisks risinājums atklātā arhitektūras konkursā.
Vienlaikus tiesa neapšaubīja, ka projektēšanas gaitā ir pieļaujama meta attīstīšana, tomēr meta attīstītājam ir pienākums respektēt risinājumu, kas izraudzīts atklātā arhitektūras konkursā.
Attiecībā uz publisko apspriešanu tiesa norādīja, ka sabiedrība bija jāinformē par visiem būtiskajiem būvniecības ieceres aspektiem, kas var ietekmēt sabiedrības viedokli. Konkrētajos apstākļos tiesa uzskatīja, ka būvatļaujas izdošanas process nav bijis pietiekami caurspīdīgs un atklāts, tāpēc arī tās sabiedrības daļas, kas pauda atbalstu, viedoklis nav uzskatāms par informētas sabiedrības viedokli.
Tiesa uzsvēra, ka peldu iestādes atjaunošana ir būtiski nozīmīga Liepājas attīstībai, tomēr tiesai nav pamata dot priekšroku šai interesei attiecībā pret Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā iestrādāto vides aizsardzības interesi, ja nav ievērota kārtība, kādā var piemērot atkāpes.
Administratīvās rajona tiesas spriedumu mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību.
Kā informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, Liepājas Centrālā administrācija ir saņēmusi tiesas spriedumu un iepazīsies ar tā saturu. Pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību.