/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2025/01/18/16602844t1h9728.jpg)
Kolumbijā nemiernieku bruņotā vardarbībā ir nogalināti vismaz 39 cilvēki, un tas pamudinājis valdību apturēt miera sarunas ar kreiso nemiernieku grupējumu, piektdien, 17. janvārī, paziņoja varas iestādes.
Kolumbijā nemiernieku vardarbībā nogalināti 39 cilvēki
Prezidents Gustavo Petro apturēja miera sarunas ar grupējumu "Nacionālās atbrīvošanas armija" (ELN), apsūdzot to "kara noziegumos", kas izdarīti jaunā nemieru vilnī.
Divos atsevišķos incidentos ELN kaujinieki uzbruka citam kreiso nemiernieku grupējumam un paramilitāram noziedzīgam grupējumam, sagraujot cerības, ka ELN varētu labprātīgi nolikt ieročus.
Ziemeļsantanderas departamentā vismaz 30 cilvēki tika nogalināti un 20 ievainoti, kad ELN kaujinieki uzbruka grupējuma "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC) bijušajiem nemierniekiem vairākos ciemos un lauku saimniecībās.
Bolivaras departamentā deviņi cilvēki gāja bojā vardarbibā starp ELN kaujiniekiem un labējo paramilitāro grupējumu "Clan del Golfo", kas kļuvis par narkotiku tirdzniecības bandu.
Ziemeļsantanderas departamenta gubernators Viljams Viljamisars sacīja, ka vardarbība sākās ceturtdien un to izraisīja "teritoriāls strīds" saistībā ar kokaīna tirdzniecību.
ELN ar tūkstošiem dalībnieku ir viens no lielākajiem bruņotajiem grupējumiem, kas vēl darbojas Kolumbijā. Tas balstās uz kreisu nacionālistisku ideoloģiju, bet ir dziļi iesaistīts narkotiku tirdzniecībā.
Sarunas ar ELN pērn pārtrūka uz vairākiem mēnešiem pēc šī grupējuma uzbrukuma armijas bāzei.