Sabiedrības attieksme pret valsts pārvaldi 2024.gadā uzlabojās, liecina pētījums (5)

Pētījumā norādīts, ka 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu par 17% palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri "drīzāk piekrīt", ka Latvijas valsts pārvaldē strādājošie kopumā godprātīgi veic savus pienākumus. 2024.gadā tā uzskatīja 48%, bet 2023.gadā - 31%. Tāpat par 18% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka vairumam valsts pārvaldē strādājošo var uzticēt darbošanos valsts labā. Pērn, atzīmējot "drīzāk piekrīt", tā norādījuši 50% aptaujāto, bet 2023.gadā - 32%.

Savukārt pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir mazāks to respondentu īpatsvars, kuri "pilnīgi piekrīt", ka valsts pārvalde pēdējo trīs gadu laikā ir vienkāršojusi pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas procedūras iedzīvotājiem. Pērn šim apgalvojumam "pilnībā piekrita" 7% aptaujāto, bet vēl pirms gada - 13% respondentu. Vienlaikus lielāks ir to respondentu īpatsvars, kuri šim apgalvojumam "drīzāk piekrīt" (2024.gadā - 36%, bet 2023.gadā - 29%).

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret valsts iestāžu darbiniekiem kopumā ir pozitīva. 87% respondentu uzskata, ka darbinieki ir zinoši un profesionāli, 82% vērtē, ka darbinieki ir laipni pret klientiem. Līdztekus pētījumā atzīmēts, ka augsti novērtēta ir arī darbinieku spēja komunicēt saprotami, ko atzīmējuši 85% respondentu, kā arī atbildības sajūta par savu darbu, ko novērtējuši 82% iedzīvotāju.

2024.gadā respondenti visbiežāk kā paraugus iestādēm, kas labi apkalpo iedzīvotājus, minēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) - 14%, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) - 10% un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) -9%.

Saskaņā ar 2024.gada datiem, 91% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā ir izmantojuši valsts iestāžu pakalpojumus, kas, kā atzīmēts pētījumā, norādot uz augstu sabiedrības iesaisti un valsts sektora nozīmi ikdienas dzīvē.

Visbiežākā saskarsme iedzīvotājiem pērn ir bijusi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ar kuru kontaktējušies 56% Latvijas iedzīvotāju, un VSAA, kuras pakalpojumus izmantojuši 46% iedzīvotāju. Ar PMLP saskarsme bijusi 45% respondentu.

Kopumā 2024.gada dati liecina par pozitīvām tendencēm attiecībā uz vairākām valsts iestādēm, un uzlabojumi ir vērojami lielākajā daļā pakalpojumu sniedzēju, pausts pētījumā.

Vairāk nekā 89% respondentu sniedza pozitīvu vērtējumu par NMPD, 94% aptaujāto pozitīvi vērtēja Lauku atbalsta dienestu, 92% - Nacionālo veselības dienestu un 81% - PMLP.

2024.gada dati rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir bijuši saskarsmē ar valsts iestādēm pēdējo trīs gadu laikā, un šī saskarsme biežāk notikusi ar VID, kuru kā pēdējo apmeklēto iestādi norādījusi 20% respondentu. PMLP un VSAA seko ar 18% un 16%, attiecīgi. Salīdzinājumā ar 2023.gadu ir vērojams 7% pieaugums atbilžu īpatsvarā, kas norāda uz biežāku saskarsmi ar VID, liecina pētījums.

40% respondentu norāda, ka galvenais saskarsmes iemesls pērn bijusi vēlme saņemt pakalpojumu, piemēram, izziņas vai atļaujas. 31% iedzīvotāju vērsās pie valsts iestādēm, lai iesniegtu informāciju, bet 13% to darīja, lai iegūtu informāciju. Aptuveni 10% bija risinājuši kādu nestandarta situāciju vai problēmu.

2024.gada dati liecina, ka klātienes tikšanās ir visbiežāk norādītais saskarsmes veids, ko izvēlējušies 46% respondentu. E-pakalpojumi ar lietotāja autorizāciju vai identifikāciju ir nākamais populārākais saziņas veids, ko izmantoja 23% iedzīvotāju, rāda pētījums.

Pētījuma dati liecina, ka 57% respondentu izvēlas sazināties ar valsts pārvaldes institūcijām klātienē, pa tālruni vai pastu galvenokārt tāpēc, ka viņi uzskata, ka internetā nevar atrisināt nepieciešamos jautājumus. 24% respondentu dod priekšroku klātienes saziņai kā visērtākajai metodei, savukārt 10% norāda, ka interneta pakalpojumu izmantošana šķiet pārāk sarežģīta un nesaprotama. 9% aptaujāto atzīst, ka viņi nezina, kā pareizi risināt konkrēto jautājumu elektroniski, un 7% iedzīvotāju ir ieradums risināt jautājumus tradicionālajos saziņas veidos, piemēram, klātienē vai pa tālruni.

Pētījumā piedalījās 1004 respondenti - Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Tas veikts no 2024.gada 30.septembra 2024.gada līdz 2024.gada 4.novembrim.

Pētījums finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, un tā finansēšanas summa bez pievienotās vērtības nodokļa bija 19 985 eiro. Pētījumu veica SIA "InnoMatrix".