Vācijas armijas Ukrainas palīdzības operatīvās grupas vadītājs ģenerālmajors Kristians Freidings brīdina, ka Krievija palielina savus bruņotos spēkus, pārsniedzot pašreizējā konflikta vajadzības.
Vācijas ģenerālmajors brīdina par Krievijas bruņoto spēku pārapbruņošanos (10)
“Mēs redzam, ka Krievijas bruņotie spēki ne tikai spēj kompensēt savus milzīgos personāla un materiālos zaudējumus paši un ar savu partneru atbalstu, bet arī to, ka tie veiksmīgi pārapbruņojas,” viņš sacīja intervijā laikraksta “Welt” svētdienas izdevumam.
Nekādā ziņā nav pārliecības, ka Krievija tuvākajos gados uzbruks NATO valstīm, taču Maskava nepārprotami rada apstākļus tam,
viņš brīdināja.
Freidings sacīja, ka Krievijas bruņotie spēki mēnesi pa mēnesim saņem vairāk tanku, vairāk munīcijas, vairāk raķešu un vairāk bezpilota lidaparātu.
“Ražošana pieaug, krājumi noliktavās palielinās,” viņš sacīja.
Saskaņā ar drošības avotu sniegto informāciju, Krievija pašlaik mēnesī saražo aptuveni 3000 planējošās bumbas, kas atkarībā no modeļa sver līdz trim tonnām, kā arī tūkstošiem UMPB D precīzi vadāmās bumbas lieliem attālumiem līdz aptuveni 100 kilometriem.
Krievijas uzņēmumi un brīvprātīgie gadā saražo pusotru miljonu bezpilota lidaparātu, kurus kontrolē, izmantojot kameru. Turklāt katru gadu Krievijā tiek saražoti vismaz 6000 tālās darbības rādiusa dronu “Shahed”. Daudzas šo bezpilota lidaparātu sastāvdaļas nāk no Ķīnas.
Eiropas izlūkdienesti ziņo, ka vērojams arī Krievijas armijas skaitliskā sastāva pieaugums. Maskava, izmantojot lielus finansiālus stimulus, katru mēnesi rekrutē aptuveni 30 000 karavīru. Pagājušajā gadā Putins pavēlēja palielināt armiju līdz kopumā 1,5 miljoniem aktīvā dienesta karavīru. Tomēr katru dienu Ukrainas frontē tiek nogalināti vai ievainoti simtiem Krievijas karavīru. Krievijas armija saņem atbalstu no ārvalstu kaujiniekiem. Tiek ziņots, ka tur jau ir izvietoti aptuveni 12 000 ziemeļkorejiešu. Salīdzinājumam – Vācijas armijā ir 180 000 aktīvo karavīru.
Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Marija Agnese Štraka-Zimmermane (Marie Agnes Strack-Zimmermann, FDP) uzskata, ka Kremļa bruņošanās ir “milzīgs drauds” Eiropai. “Krievijai ir iespaidīgs karaspēks un plašs jaudīga aprīkojuma klāsts,” politiķe sacīja izdevumam “Welt am Sonntag”. Tomēr karš Ukrainā ir atklājis arī Krievijas vājās puses, “jo īpaši loģistikas, novecojušā ekipējuma un ievērojamā militārās morāles trūkuma ziņā”.
Militārais analītiķis Niko Lange brīdina, ka, novērtējot draudu potenciālu, nevajadzētu skatīties tikai uz karavīru vai tanku skaitu. “Krievija ir gatava izmantot brutālu militāro spēku un pieņemt lielus zaudējumus. Tas padara Krieviju ārkārtīgi bīstamu,” saka Minhenes Drošības konferences vecākais pētnieks Niko Lange.
Russische ballistische Raketen auf eine europäische Großstadt, eingeschlagen bei einer U-Bahn-Station in Kyjiw. Wir lassen Kriegsverbrechen in Europa zu. Schulterzucken? Hilfe "zu teuer"? "Kann man nichts machen?" "Wegschauen?" Was sind unsere großen Worte zu Europa wert? https://t.co/5BAG5kIozU
— Nico Lange (@nicolange_) January 18, 2025
Krievija jau šobrīd pret Vāciju un Rietumiem vada hibrīdkaru, piemēram, ar sabotāžu un kiberuzbrukumiem. Lange uzskata, ka vēl viens Krievijas uzbrukums Eiropā ir reāls. “Krievijas kombinētie uzbrukumi ar bezpilota lidaparātiem un spārnotajām raķetēm diemžēl ir iespējami jau tuvākajā nākotnē. Iespējama arī speciālo spēku izvietošana bez valsts apzīmējumiem un apvērsumam līdzīgi uzbrukumi mērķiem Polijā, Baltijas valstīs, Baltijas reģionā vai dienvidaustrumu flangā.”
Vācijas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) aizsardzības eksperts Roderihs Kīzeveters uzskata, ka Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropā ir “kara sākumposms”. Kremlis gatavo kaujas lauku. Tas ietver arī spiegošanas darbības. Kīzeveters pauž, ka
uzbrukums kādai NATO dalībvalstij ir iespējams pat “pēc viena līdz trim gadiem”, kā tas ir tā sauktajā Narvas scenārijā.
Igaunijas trešā lielākā pilsēta Narva atrodas pie Krievijas robežas un tiek uzskatīta par iespējamo mērķi.
Krievijai ir priekšrocības salīdzinājumā ar Rietumvalstīm arī attiecībā uz artilērijas lādiņu iegādi. Kamēr Ukrainai šā kara iepriekšējos posmos šāviņu trūkums bija eksistenciāls, Krievija saskaņā ar Vācijas valdības ekspertu aplēsēm gadā iepērk līdz 3,6 miljoniem šāviņu. Salīdzinājumam – ASV šogad plāno palielināt 155 milimetru artilērijas šāviņu ikmēneša ražošanu līdz 1,2 miljoniem šāvienu gadā.
Krievijas armija līdz šim ir spējusi kompensēt četrciparu bruņutehnikas zaudējumus Ukrainas frontē, taču lielākoties paļaujas uz vecajiem krājumiem. Paredzams, ka bruņutehnikas un kājnieku kaujas mašīnu rezervju pašreizējās intensitātes karam pietiks vēl vismaz gadam. Lidmašīnu-iznīcinātāju jomā ikgadējā ražošana ir ierobežota, un to skaits ir neliels – divciparu skaitlis.
Lielāka ir tālas darbības rādiusa ieroču jauda. Krievija ražo vairākus simtus spārnoto un ballistisko raķešu gadā. Ballistiskās raķetes Maskavai piegādā arī Irāna un Ziemeļkoreja. Tās tiek izmantotas viļņveida uzbrukumos karā pret Ukrainu.
Turpretī Kremlis saskaras ar ievērojamām problēmām mikročipu un laboratoriju aprīkojuma jomā. Trūkumu rada arī Rietumu sankcijas, kas ierobežo piekļuvi svarīgām sastāvdaļām. Lai gan Krievija cenšas aizpildīt šos trūkumus ar rezerves daļām no Ķīnas un citām valstīm, šie produkti bieži vien ir zemākas kvalitātes. Tas ne tikai palēnina rūpniecisko ražošanu, bet arī valsts tehnoloģisko attīstību.
Pēc ģenerālmajora Freidinga teiktā, NATO jau ir gatava atvairīt Krievijas uzbrukumu.“Tomēr daudz svarīgāk ir attīstīt spēku alianses iekšienē, kas nepieciešams, lai ticami atturētu un tādējādi novērstu karu.”