The Telegraph: Kijiva mēģina pārliecināt Trampu, ka pāragras sarunas ar Krieviju būtu liktenīgas (5)

Lai gan Tramps jau ir pārstājis runāt par “mieru 24 stundu laikā”, no viņa komandas joprojām skan solījumi par mieru “100 dienu laikā” vai “pēc dažiem mēnešiem”. Publikācijā norādīts, ka šādi mēģinājumi precīzi noteikt kara beigu laiku rada bažas Kijivā.

“Runa ir par to, ka šeit nevar pieņemt vienkāršus un ātrus lēmumus. Iniciatīva ir jākontrolē, to nevar atdot Krievijai,”

saka Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks.

Kamēr Krievijas armija lēnām virzās uz priekšu Donbasā, Ukraina īsteno savu galveno stratēģiju tālu aiz frontes līnijas, norāda Ukrainas amatpersonas. Runa ir par Ukrainas bezpilota lidaparātu tālās darbības rādiusa triecieniem pret svarīgākajiem Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa un naftas pārstrādes objektiem.

Podoļaks norāda, ka šie triecieni būtiski ietekmē Krievijas ekonomiku, kas ir Putina lielākā ievainojamība. Viņš saka, ka ir būtiski, lai Kremlis iesaistītos sarunās, jo ir spiests to darīt, nevis tāpēc, ka pats tā izlēma.

“46% Krievijas naftas pārstrādes nozares ir pakļauta uzbrukumiem vai atrodas Ukrainas ieroču darbības zonā. Tas nozīmē, ka Krievija pakāpeniski zaudē ievērojamu daļu šīs svarīgākās ekonomikas nozares. Turklāt tiek skartas arī svarīgākās militārās infrastruktūras Krievijas Eiropas reģionā. Mums ir jāspēj saglabāt šo spiedienu, ja vēlamies sākt sarunas no spēka pozīcijām. Tikai tad, ja Krievija cietīs zaudējumus, tā būs gatava jēgpilnām sarunām,” teica Podoļaks.

Tomēr kāds avots Ukrainas izlūkdienestā publikācijas autoram pastāstīja, ka vairumā gadījumu krieviem izdevies salabot naftas iekārtas “nedēļas laikā”. Pēc šī avota domām, tikai papildu Rietumu raķešu piegādes apvienojumā ar stingrākām sankcijām enerģētikas jomā liks Putinam apsvērt agresijas ierobežošanu.

Pēc Podoljaka domām,

Kijivai vismaz daļēji izdevies pārliecināt Trampa komandu, ka Krievijas agresija Ukrainā “nav tik daudz vērsta uz Ukrainas teritorijas sagrābšanu, cik uz ietekmes pārdali” Eiropā.

Citiem vārdiem sakot, Trampam tika paskaidrots, ka Putina galīgais mērķis ir nevis sagrābt Zaporižji, bet gan pēc iespējas vairāk vājināt Rietumus.

Neraugoties uz piesardzīgo optimismu, Ukrainas amatpersonas klusi gatavojas tam, ka sarunas varētu notikt no ne visai ideālas pozīcijas, ja Tramps mēģinās uzspiest ātru mieru uz Ukrainas rēķina. Šādā gadījumā Ukraina centīsies sarunu procesā iesaistīt savus Eiropas partnerus, jo īpaši Apvienoto Karalisti, un centīsies panākt partnervalstu militārā kontingenta izvietošanu tās teritorijā kā drošības garantiju.