/nginx/o/2025/01/19/16604424t1h3562.jpg)
Pērnā gada nogalē valdība bija spiesta meklēt veidus kā samaksāt iekavētos maksājumus Latvijas Pastam par abonētas preses piegādi, un no iekšējās budžeta pārdales un līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 4,7 miljonus eiro. Taču, kā ziņo LTV raidījums “de facto”, problēmas ar to nav izsmeltas, tādēļ Satiksmes ministrija, kas ir Latvijas Pasta kapitāldaļu turētāja, sākusi darbu pie grozījumiem Pasta likumā, lai samazinātu, piemēram, dienu skaitu nedēļā, kurās pasts jāpiegādā.
No premjeres Evikas Siliņas arī izskanējuši mājieni, ka varētu nekompensēt krievu valodā iznākošās preses piegādi. Tomēr nozarē norāda, ka naudas problēmu tas neatrisinātu.
Satiksmes ministrijas sniegtie Latvijas Pasta dati liecina, ka pērn piegādāti nedaudz virs 12 miljoniem dažāda veida abonēto izdevumu. Piegādes izmaksas dala izdevēji un valsts, valstij uzņemoties lielāko daļu – vairāk nekā 70%. Piemēram, pērn šim mērķim valsts budžetā bija iedalīti 7,75 miljoni eiro. Daļa no tiem gan aizgāja vēl iepriekšējo gadu iekavētajiem valsts norēķiniem, tādēļ arī gada nogalē vajadzēja papildu naudu. To piešķīra, lai gan Finanšu ministrija bija neapmierināta.
“Nu, ja katru gadu vienai jomai klāt vēl 50%, nu mēs tālu netiksim ar šo,”
10. decembra Ministru kabineta sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Iesaistījās arī premjere Evika Siliņa (JV), mudinot izpētīt, cik liela daļa no šī finansējuma aiziet krievu valodā iznākošās preses piegādei. “Te nav stāsts tikai par cenu, kolēģi, te ir stāsts arī par to, ko mēs no valsts budžeta dotējam,” sacīja Siliņa.
Satiksmes ministrija šādus datus arī ir sagatavojusi. 2024. gadā par 1 170 461 krievu valodā iznākošo izdevumu piegādātajām vienībām valsts samaksājusi 671 229 eiro jeb nedaudz vairāk kā 9% no kopējiem izdevumiem šim mērķim. Vienlaikus nozarē uzsver – šīs daļas izņemšana finanšu jautājumus neatrisinās. Tas, ka uz vienu adresi piegādās 10 avīzes, no kurām viena būs krievu valodā, kuras piegādi nekompensē, pasta izmaksas, piemēram, par pastnieka darbu nemainīs.
“Protams, kādos lauku rajonos, kur speciāli jābrauc uz kādu attālāku lauku sētu, lai to krievu valodā izdevumu piegādātu, tur būs reāls ietaupījums, bet viņš uz kopējā apjoma ir niecīgs,”
intervijā LTV “de facto” skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.
Turklāt šīs diskusijas nav jaunas. Savulaik spriests arī par preses izdevumu veidiem, kuru piegādi apmaksāt vai neapmaksāt, taču nolemts šādi nešķirot. Latvijas Pasta valdes loceklis Andris Puriņš norādīja: “Mēs arī nevaram nodarboties ar cenzūru vai šķirot, kas ir labs un piegādājams, vai tur ir dzeltenāks saturs, un to nevajadzētu valstij finansēt. Šobrīd tas finansējums un atbalsta modelis preses izdevējiem, galu galā šīs preses lasītājiem ir vienāds visiem, lai izvairītos no tā grūtā lēmuma – sašķirot pa dažādiem groziem. Un pasts arī noteikti nebūs pats labākais un noteikti ne piemērotākais šī iespējamā šķirošanas vingrinājuma veicējs.”
Atturēties no kādām krasākām izmaiņām piegādes apmaksas principos sliecas arī par mediju politiku atbildīgā kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”), norādot, ka vispirms jādomā, kā palīdzēt medijiem piemēroties jaunajiem paradumiem, piemēram, veicinot mediju digitalizāciju, kam Kultūras ministrija paredzējusi atbalstu. “Es aicināju to veikt tajā brīdī, kad būs vismaz uzsākti tie digitalizācijas konkursi vai tuvosies noslēgumam, kas ir 26.gada beigas,” sacīja Lāce.
Tomēr, ja piegādes izmaksas nesamazinās, šī gada beigās visdrīzāk atkal vajadzēs papildu naudu. Tādēļ Satiksmes ministrija kopā ar Latvijas Pastu spriež, kā izdevumus tomēr samazināt, piemēram, samazinot dienu skaitu, kad presi piegādā. Piecu dienu vietā tiek spriests par četrām vai par trijām dienām nedēļā. Šobrīd dienu skaitu un piegādes laiku gan nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kvalitātes prasības, kuras šobrīd mainīt nevar.
“Mēs bijām sanākuši kopā arī ministrijā šeit skatījāmies tos risinājumus,” sacīja Židkovs – “Visticamāk būs jāiet arī ar Pasta likuma grozījumiem steidzami uz priekšu, lai arī regulators varētu operatīvi iejaukties un vismaz daļu no kvalitātes prasībām šobrīd mainīt. Jo arī izdevēji šobrīd ir nonākuši pie secinājuma, ka to regulāro presi viņi izdod nu jau četras dienas, nevis piecas dienas. Bet pastam tā piegāde kā pienākums ir piecas dienas. Un šo arī, lai formāli mainītu, ir likums jāgroza.”
No preses izdevēju pārstāvja gan atsaucību šādam priekšlikumam īsti nevar saklausīt.
“Mēs šajā ātrajā ritmā tomēr dzīvojam konkurences apstākļos un, ja tā mūsu informācija nenonāk pie lasītāja no rīta, tad viņa kļūst diezgan bezjēdzīga. Un tad mēs runājam par kaut kādu drukāto mediju kritumu, kas nav atkarīgs no drukātajiem medijiem, kas ir atkarīgs no sadarbības partneriem – tas, protams, ir tikai viens no aspektiem,”
sacīja Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis un piebilda: “Mēs esam brīdinājuši par to, ka jebkuri kvalitātes, regularitātes pasliktināšanas situācijas izveidošana būs par ļaunu lasītājam.”
Preses izdevēju asociācijā norāda, ka uz piegādes atbalstu jāraugās kā uz sociālu atbalstu, kas būtu valsts funkcija. Latvijas Pastā piekrīt, ka tam ir būtiska sociāla loma, bet par regularitāti tomēr būšot jārunā. Puriņš norāda: “Ļoti sensitīvs jautājums, bet mēs no viņa pilnībā nevaram izvairīties. Vai arī tie paši kontrollaiki – tā agrā rīta piegāde, kas galvenokārt ir Rīgā un Jelgavā – tas arī rada papildus finansiālo slogu. Ja mēs atveram šos jautājumus un pārskatām šo pakalpojuma apjomu, tad noteikti mēs varam iet arī līdzi ar izmaksām, vai vismaz apstādināt to pieaugošo tendenci.”
Satiksmes ministrijā vēl nevarēja pateikt, kad attiecīgos grozījumus piedāvās plašākai apspriešanai valdībā, tomēr ilgi kavēties nevarot.