Satiksmes ministrija šādus datus arī ir sagatavojusi. 2024. gadā par 1 170 461 krievu valodā iznākošo izdevumu piegādātajām vienībām valsts samaksājusi 671 229 eiro jeb nedaudz vairāk kā 9% no kopējiem izdevumiem šim mērķim. Vienlaikus nozarē uzsver – šīs daļas izņemšana finanšu jautājumus neatrisinās. Tas, ka uz vienu adresi piegādās 10 avīzes, no kurām viena būs krievu valodā, kuras piegādi nekompensē, pasta izmaksas, piemēram, par pastnieka darbu nemainīs.
“Protams, kādos lauku rajonos, kur speciāli jābrauc uz kādu attālāku lauku sētu, lai to krievu valodā izdevumu piegādātu, tur būs reāls ietaupījums, bet viņš uz kopējā apjoma ir niecīgs,”
intervijā LTV “de facto” skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.
Turklāt šīs diskusijas nav jaunas. Savulaik spriests arī par preses izdevumu veidiem, kuru piegādi apmaksāt vai neapmaksāt, taču nolemts šādi nešķirot. Latvijas Pasta valdes loceklis Andris Puriņš norādīja: “Mēs arī nevaram nodarboties ar cenzūru vai šķirot, kas ir labs un piegādājams, vai tur ir dzeltenāks saturs, un to nevajadzētu valstij finansēt. Šobrīd tas finansējums un atbalsta modelis preses izdevējiem, galu galā šīs preses lasītājiem ir vienāds visiem, lai izvairītos no tā grūtā lēmuma – sašķirot pa dažādiem groziem. Un pasts arī noteikti nebūs pats labākais un noteikti ne piemērotākais šī iespējamā šķirošanas vingrinājuma veicējs.”
Atturēties no kādām krasākām izmaiņām piegādes apmaksas principos sliecas arī par mediju politiku atbildīgā kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”), norādot, ka vispirms jādomā, kā palīdzēt medijiem piemēroties jaunajiem paradumiem, piemēram, veicinot mediju digitalizāciju, kam Kultūras ministrija paredzējusi atbalstu. “Es aicināju to veikt tajā brīdī, kad būs vismaz uzsākti tie digitalizācijas konkursi vai tuvosies noslēgumam, kas ir 26.gada beigas,” sacīja Lāce.